Tempera

Vikipēdijas lapa
Tempera kā mākslas darbs

Tempera (no itāļu: tempera, temperare — jaukt krāsas) ir glezniecības tehnika, kurā izmanto īpašas dabisko saistvielu un ūdens emulsijas krāsas. Par temperu sauc arī šādā tehnikā darinātu stājglezniecības mākslas darbu - gleznu.[1]

Tempera ir viens no ūdens krāsvielu glezniecības veidiem, kuras saistvielā pārsvarā ir dzīvnieku līme un saistviela vienmēr sastāv no emulsijas. Tās ir galvenās temperas krāsu atšķirības no akvareļa un līmes krāsām, kuras arī ir ūdens krāsvielas, bet akvarelim kā saistvielai nekad nav emulsijas, turklāt akvareļa saistvielas sastāvā pārsvarā ir augu, bet līmes krāsvielās — tikai dzīvnieku līmes.

Lielākā daļa no viduslaikiem saglabājušos temperas stājgleznu ir darinātas uz koka, to raksturīgais zelta fons gleznām piešķir mirdzumu, kuras kļūst tikpat spilgtas kā miniatūras.

Gleznotāji dažādās darbnīcās izmantoja atšķirīgas saistvielas un temperas pigments vārēja tikt sajaukts ar olas dzeltenuma emulsiju, eļļu, dzīvnieku vai augu līmi. Emulsijai vai līmei mēdza pievienot arī citas vielas: medu, kazeīnu, vīģu pienu. Ziemeļeiropā līdz van Eika laikam un Itālijā līdz pat apmēram 1460. gadam tempera bija visizmantotākā tehnika, kurai bija nepieciešama rūpīgi sagatavota pamatne: uz ģipša kārtiņas klāja vairākus verdošas līmes slāņus, ko pēc nožūšanas rūpīgi noslīpēja ar pumeku. Tas bija viens no darbiem, ko uzticēja mācekļiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Terminu un svešvārdu skaidrojošā vārdnīca». letonika.lv. Skatīts: 2010. gada 22. augustā. (ierobežotas pieejamības resurss)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]