Klinšu kalni

Klinšu kalni
Morēnu ezers Klinšu kalnos
Kontinents	Ziemeļamerika
Valstis	Kanāda ASV
Ietilpst	Kordiljeri
Garums	4830 km
Platums	480 km
Augstākais kalns	Elberta kalns
Augstums	4401 m
Koordinātas	44°N 111°W
Klinšu kalni Klinšu kalni Klinšu kalni
Klinšu kalni Vikikrātuvē

Klinšu kalni (angļu: Rocky Mountains) ir kalnu sistēma Kordiljeros, viena no lielākajām un nozīmīgākajām kalnu sistēmām Ziemeļamerikā. Tie stiepjas aptuveni 4830 kilometru garumā, starp 60° un 32° ziemeļu platumiem, šķērsojot Kanādu un vairākas Amerikas Savienoto Valstu rietumu štatus. Klinšu kalni atdala Ziemeļamerikas rietumu piekrasti no Lielajiem līdzenumiem.

Klinšu kalni ir slavena tūristu un dabas mīļotāju vieta, pateicoties to majestātiskajiem skatiem, plašajiem mežiem, bagātīgajai bioloģiskajai daudzveidībai un nacionālajiem parkiem, piemēram, Jeloustonas un Klinšu kalnu nacionālais parks. Klinšu kalni ir arī nozīmīga ģeoloģijas un saimniecības teritorija, jo tajos atrodami bagātīgi dabas resursi, piemēram, dažādi minerāli, nafta un dabasgāze. Kultūrvēsturiski Klinšu kalniem ir bijusi liela nozīme vietējām Amerikas pamatiedzīvotāju ciltīm.

Ģeogrāfiskā atrašanās vieta

Klinšu kalnu atrašanās vieta Kanādā un ASV iezīmēta brūnā krāsā

Klinšu kalni stiepjas cauri Ziemeļamerikas rietumu daļai Kanādas un Amerikas Savienoto Valstu teritorijā, aptverot vairākus reģionus. Kalni sākas Kanādas ziemeļrietumos Britu Kolumbijas provincē un stiepjas uz dienvidiem cauri Albertai, tālāk šķērsojot ASV štatus Montānu, Vaiomingu, Aidaho, Jūtu, Kolorādo un Ņūmeksiku. Šī milzīgā kalnu grēda veido dabisku robežu starp Ziemeļmerikas rietumu piekrasti pie Klusā okeāna un Lielajiem līdzenumiem.

Klinšu kalnu kopējais garums ir aptuveni 4830 kilometri, un to platums svārstās no 110 līdz 480 kilometriem. Šī kalnu sistēma sastāv no vairākām paralēlām kalnu grēdām un ielejām, kas veido sarežģītu un daudzveidīgu reljefu.

Kalnu augstākā virsotne ir Elberta kalns (4401,2 m), kas atrodas Kolorādo štatā. Citas ievērojamas virsotnes ir Robsona kalns (3954 m) Britu Kolumbijā un Grandtetona (4199 m) Vaiomingā.

Klinšu kalni ir ūdensšķirtne starp Klusā un Atlantijas okeāna sateces baseiniem. Klinšu kalnu reģionu šķērso daudzas nozīmīgas upes un ielejas. Viena no svarīgākajām ir Kolorādo upe, kas iztek no Klinšu kalniem un plūst uz dienvidiem. Citas ievērojamas upes ir Misūri, Riogrande, Sneika un Ārkanzasa. Starp pazīstamākajām ielejām ir Džeksonholas ieleja Vaiomingā un Bovas ieleja Alberta provincē. Šīs ielejas ir svarīgas gan tūrisma, gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas ziņā.

Klinšu kalnu ģeogrāfiskā dažādība padara tos par vienu no unikālākajiem un nozīmīgākajiem dabas objektiem Ziemeļamerikā.

Ģeoloģija

Ir lielas molibdēna, zelta, sudraba, polimetālu, naftas un akmeņogļu atradnes.

Klinšu kalnos novērojams vulkānisms. Tur ir geizeri un termālie avoti, kā arī novērojamas zemestrīces.

Kalnos galvenokārt aug mežs, kalnu-taigas mežs ziemeļos un priežu mežs dienvidos. Mežs kalnos beidzas 1500 m augstumā (ziemeļos) līdz 3600 m augstu (dienvidos), augstāk ir alpīnās pļavas un mūžīgais sniegs. Ielejās ir stepes un pustuksneši.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Klinšu kalni.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)