Knābja grīslis
| Knābja grīslis Carex rhynchophysa (C.A.Mey.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Grīšļu dzimta (Cyperaceae) |
| Ģints | Grīšļi (Carex) |
| Suga | Knābja grīslis (Carex rhynchophysa) |
Knābja grīslis (latīņu: Carex rhynchophysa) ir grīšļu dzimtas suga. Savvaļā tā ir sastopama Eiropas ziemeļu daļā un Ziemeļamerikas ziemeļrietumu daļā. Latvijā knābja grīslis ir sastopams ļoti reti valsts austrumu daļā, mēreni mitros mežos un gar applūdušām ieplakām mežos.
Suga ir ierakstīta Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā un Latvijas Sarkanajā grāmatā 1. kategorijā.[1]
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Knābja grīslis ir daudzgadīgs, 70—140 cm garš lakstaugs, kurš pieder dažādvārpu grīšļu grupai, jo tā sievišķajiem ziediem ir 3 drīksnas un augļa pūslītim ir skaidri nodalīts, divzobains knābīti.
Augs ir zaļš. Tā stublājs ir stāvs, raupjš, trīsšķautņains. Lapas ļoti platas (0,8—1,6 cm), mīkstas, plakanas, un to centrālā dzīsla ir sekli iegremdēta plātnē. Lapas ir ziedkopas garumā vai to pārsniedz, un galā nolīkst. Lapu makstis ir brūnas. Vīrišķās vārpiņas ir 3—4, tās ir izvietotas stublāja galotnē. Zemāk uz stublāja ir 2—4 sievišķās vārpiņas: resnas (diametrā 1—1,5 cm, garumā līdz 8 cm), īsā kātā, stāvas vai nolīkstošas. Augļa pūslītis ir koši zaļš, 0,5—0,7 cm garš, perpendikulārs pret vārpiņas asi. Pūslīša divzobainais knābītis ir garš. Segplēksne zaļganbrūna, iegarena, gals pakāpeniski nosmailots, vidū gaišāka josla, segplēksne mazliet īsāka nekā pūslītis. Zied jūnijā.[1]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «knābja grīslis - Carex rhynchophysa C.A.Mey. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2022-05-04.