Kodolraķešu bāze Zeltiņos

Kodolraķešu bāze Zeltiņos ir 20 ha liela teritorija Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, kur no 1961. gada līdz 1989. gadam atradās padomju armijas īpaši slepens militārais objekts. Bāzē ar 4 starta laukumiem bija izvietotas virszemes vidējā rādiusa ballistiskās raķetes P-12(8K63) un P12Y(8K63Y) ar lidojuma attālumu 2200 km.^[1] Mūsdienās kodolraķešu bāze Zeltiņos kā spilgta Aukstā kara liecība ir iecienīts tūrisma objekts.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1961. gadā Zeltiņos tika dislocēts PSRS Stratēģiskās nozīmes raķešu spēku 23. divīzijas Alūksnes 30. raķešu pulka 2. divizions. Šajā apvidū tika uzbūvētas vēl divas raķešu bāzes — Strautiņos un Gulbenes novada Tirzā. Pēdējā raķetes tika izvietotas pazemes šahtās.

1962. gadā bāze tika apbruņota ar vidējās darbības ballistiskajām raķetēm R-12 un kodolgalviņām, tāpēc tika apsargāta kā īpaši slepens PSRS militārais objekts. Tā nebija atrodama kartēs un par to, kas tieši notiek bāzē, nezināja arī vietējie iedzīvotāji. Dažādos laikos Zeltiņu bāzē dienēja vidēji ap 300 militārpersonu, no kuriem aptuveni trešdaļa bija virsnieki un seržanti, pārējie obligātā iesaukuma karavīri. Tāpat šajā sarakstā bija neliels skaits dažādu tehnisko darbinieku un šoferu, kas nebija karavīri. Šie cilvēki saņēma atļauju strādāt bāzē tikai pēc rūpīgām drošības dienesta pārbaudēm.

1989. gadā Alūksnes 30. raķešu pulka 1. un 2. divizioni tika noņemti no kaujas dežūras. Kad un kā tika pārvestas Zeltiņu bāzes radioaktīvās kodolgalviņas, nav zināms.

Apskates objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kodolraķešu bāze Zeltiņos ir vislabāk saglabājies šāda veida objekts Latvijā un pieejama apskatei. Tās teritorija sastāv no divām zonām — karaspēka daļas un stingri apsargātās raķešu palaišanas pozīcijas.^[2]

Raķešu angārs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zeltiņu bāzē atradās četri raķešu angāri, kuros strādāja armijas personāls ar atbilstošām zināšanām. Telpā tika uzturēta nepieciešamā temperatūra un notika regulāra raķetes tehniskā uzraudzība. Raķete bija novietota uz “ratiem”. Lai raķeti aprīkotu ar kodolgalviņu un degvielu, sagatavotu palaišanai, bija nepieciešamas tikai 3 stundas.

Raķešu palaišanas laukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pie katra no četriem raķešu angāriem atradās speciāli ierīkots raķešu palaišanas laukums bāzē izvietotajām virszemes vidējā rādiusa ballistiskajām raķetēm R-12 (NATO dokumentos SS-4 Sandal) ar lidojuma attālumu 2000 km un uzstādītām kodolgalviņām ar 1 megatonnas sprādziena jaudu, kas spēja iznīcināt visu 10 km rādiusā. Raķešu palaišanas vietā novietoti no Alūksnes 20. gadsimta 90-tajos gados izvestie padomju laiku pieminekļi — tēlnieces Gaidas Grundbergas veidotais Ļeņina piemineklis, kurš no 1970. līdz 1991. gadam atradās laukumā pie Alūksnes rajona padomes (tagad — Alūksnes novada pašvaldība)^[3] un piemineklis padomju armijai — Alūksnes pilsētas atbrīvotājiem. 2022. gadā bāzes teritorijā novietoti Alūksnes novadā demontētie, bet saglabājamie pieminekļi — Padomju Savienības varoņa Otomāra Oškalna un rakstnieka Jūlija Vanaga pieminekļi.^[4]

Raķešu palaišanas angārs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zeltiņu raķešu bāzē bija divas šādas ēkas, kurās atradās abu blakus esošo starta laukumu vadības sistēmas. Angāros bija novietota starta sagatavošanas mašīna (uz kravas mašīnas ZIL-151 bāzes) un vairāki dīzeļģeneratori. Raķetes sagatavošanas procesā šī mašīna atradās uz starta laukuma un tās operators kontrolēja raķetes uzpildi, kā arī uzstādīja tās elektroniskās vadības sistēmas un dzinēja darbību ar slēdžiem uz instrumentu paneļa. Šajā angārā notika pēdējās pārbaudes pirms starta.