Pāriet uz saturu

Jūlijs Vanags

Vikipēdijas lapa
Jūlijs Vanags
Jūlijs Vanags
Personīgā informācija
Dzimis 1903. gada 8. jūlijā
Ungurmuižas pagasts, Vitebskas guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1986. gada 12. oktobrī (83 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Brāļi Ādolfs Vanags[1]
Literārā darbība
Pseidonīms Ķeksis[2]
Nodarbošanās Rakstnieks, tulkotājs
Valoda Latviešu
Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts                        Infokaste

Jūlijs Vanags (dzimis 1903. gada 8. jūlijā, miris 1986. gada 12. oktobrī) bija latviešu rakstnieks un tulkotājs.

Biogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1903. gadā Ungurmuižas pagasta Irbessalā drēbnieka ģimenē.[1] Mācījās Krustpils pagasta Spēles skolā. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā kopā ar vecākiem un brāli devās bēgļu gaitās uz Krieviju, turpināja mācības Vjatkas guberņas (tagadējā Kirovas apgabala) Murašu vidusskolā (1917—1919), tad Vjatkas lauksaimniecības tehnikumā (1919—1921).[3][1] 1922. gadā atgriezās Latvijā, strādāja par dzelzceļa strādnieku, koku šķirotāju, ogļu krāvēju, glābšanas laivu uzraugu Rīgas Jūrmalā, kinoteātru reklāmu zīmētāju, medicīnisko instrumentu veikala ekspeditoru un bibliotekāru Rīgas pilsētas 1. bibliotēkā.

1927. gadā publicēja stāstu "Bankrots" laikraksta "Sociāldemokrāts" pielikumā "Literatūra un Dzīve".[1] 1933. gadā Rīgas Strādnieku teātris iestudēja viņa lugu "Vēja pūtiens", bet 1934. gadā – kopā ar Aleksandru Čaku sarakstīto lugu "Pusnakts kuģis". Pēc Ulmaņa apvērsuma strādāja Valsts statistiskajā pārvaldē par korektoru un statistiķi.[4]

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā piedalījās Latvijas Rakstnieku savienības dibināšanā.[3][5][1] 1941. gada oktobrī iestājies Latviešu strēlnieku divīzijā,[3] viņa korespondences un feļetonus iespieda avīze "Latviešu Strēlnieks". Sarakstījis vārdus Latvijas PSR himnai (kopā ar Frici Rokpelni),[3] kas apstiprināta 1945. gadā.[1]

Pēc kara no 1945. līdz 1946. gadam strādāja žurnālā "Karogs", no 1946. līdz 1950. gadam — Dailes teātrī, no 1954. līdz 1965. gadam — Latvijas Rakstnieku savienībā (savienības valdes sekretārs).[3][5] Strādāja arī vairāku žurnālu redakcijās.[5] Kopš 1963. gada — Padomju Savienības komunistiskās partijas biedrs.

Vairāku lugu, libretu autors (vairāki darbi tapuši sadarbībā ar citiem rakstniekiem, piemēram, Aleksandru Čaku), rakstījis kinoscenārijus, grāmatas bērniem.[3] Tikuši izdoti vairāki dzejoļu krājumi.[3] Dzejā paudis padomju ideoloģiju.[2] Nodarbojies arī ar krievu, baltkrievu, ukraiņu autoru darbu tulkošanu.[3] 1953. gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu, 1979. gadā — Baltkrievijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu.[3]

Miris 1986. gadā Rīgā, apbedīts Raiņa kapos.

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Latviešu rakstniecība biogrāfijās (otrais izd.). LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. 2003. 613.—614. lpp. ISBN 9984-698-48-3.
  2. ↑ 2,0 2,1 «Jūlijs Vanags». Letonika.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. martā. Skatīts: 2014. gada 20. novembrī.
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 3,8 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 676. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
  4. ↑ «LU LFMI Latviešu folkloras krātuve». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 31. jūlijā.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 Jūlijs Vanags, "Cīņa", 1986. gada 16. oktobrī
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Jūlijs_Vanags&oldid=3829633"