Zeltiņu pagasts
| Zeltiņu pagasts | ||
|---|---|---|
 | ||
| Novads: | Alūksnes novads | |
| Centrs: | Zeltiņi | |
| Kopējā platība:[1] | 62,9 km2 | |
| • Sauszeme: | 60,9 km2 | |
| • Ūdens: | 2,1 km2 | |
| Iedzīvotāji (2020):[2] | 303 | |
| Blīvums: | 5,0 iedz./km2 | |
| Izveidots: | 1866. gadā | |
| Vēsturiskie nosaukumi | ||
| vācu: | Seltinghof | |
| krievu: | Зельтинская[4] | |
 Zeltiņu pagasts Vikikrātuvē
| ||
Zeltiņu pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Ilzenes, Alsviķu un Kalncempju pagastiem, kā arī Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastiem.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ķiploku ezers, Pātražs, Sudalezers.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valkas apriņķa Alūksnes draudzes novada Zeltiņu pagasts (Seltinghof), domājams, izveidots 1866. gadā. 1935. gadā tā platība bija 53,7 km² un tajā dzīvoja 986 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Melnupes un Zeltiņu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Zeltiņu ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946-1949) un Apes (1949-1956), Alūksnes (1956-1962; pēc 1967. gada) un Gulbenes (1962-1967) rajonos. 1954. gadā Zeltiņu ciemam pievienoja likvidēto Melnupes ciemu.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Zeltiņu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.
Zeltiņu muiža (Broce, 1790)
Zeltiņu muiža
Zeltiņu baznīcas skats (1790)
Pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Nr. 226.: Vīksnu senkapi - pie bijušajiem Lāčplēšiem (Vīksnām) pie Medņu pilskalna
- Nr. 227.: Medņu pilskalns - pie Pilskalniem (Medņiem) un Ceriņiem (Vidutiem)
- Nr. 228.: Zeltiņu baznīcas kalns - Zeltiņos (Vecbaznīcas kalns)
- Nr. 2817.: Zeltiņu luterāņu baznīca (1823)
- Nr. 2818.-2819.: Zeltiņu kapu kapliča (1869), zvana krēsls (1869)
- Nr. 2820.-2824.: Zeltiņu muižas apbūve (18. gs. b.-19. gs. s.) - pārvaldnieka māja, stallis - kučiera māja, muižas krogs, klēts (1788-1789)[7]
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākās apdzīvotās vietas ir Zeltiņi (pagasta centrs), Aizpurieši, Joškas, Kundrati, Medņi, Micpapi, Vilki.
Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Edgars Liepiņš (1929—1995), aktieris
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 26 februāris 2021.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 26 februāris 2021.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Волостныя, станичныя, сельскія, гминныя правленія и управленія, а также полицейскіе станы всей Россіи. Изд-во Т-ва Л. М. Фишъ , Кіевъ, 1913
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Archived 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
