Zeltiņu pagasts

Vikipēdijas lapa
Zeltiņu pagasts
Novads: Alūksnes novads
Centrs: Zeltiņi
Kopējā platība:[1] 62,9 km2
 • Sauszeme: 60,9 km2
 • Ūdens: 2,1 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 267
Blīvums (2023): 4,4 iedz./km2
Izveidots: 1866. gadā
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Seltinghof
krievu: Зельтинская[4]
Zeltiņu pagasts Vikikrātuvē

Zeltiņu pagasts ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Ilzenes, Alsviķu un Kalncempju pagastiem, kā arī Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastiem.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bružupīte, Medņupe, Melnupe.

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ķiploku ezers, Pātražs, Sudalezers.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valkas apriņķa Alūksnes draudzes novada Zeltiņu pagasts (Seltinghof), domājams, izveidots 1866. gadā. 1935. gadā tā platība bija 53,7 km² un tajā dzīvoja 986 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Melnupes un Zeltiņu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Zeltiņu ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946—1949) un Apes (1949—1956), Alūksnes (1956-1962; pēc 1967. gada) un Gulbenes (1962—1967) rajonos. 1954. gadā Zeltiņu ciemam pievienoja likvidēto Melnupes ciemu.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Zeltiņu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.

  • Zeltiņu ciems (Šturns, 1661)
    Zeltiņu ciems (Šturns, 1661)
  • Zeltiņu muiža (Broce, 1790)
    Zeltiņu muiža (Broce, 1790)
  • Zeltiņu muiža
    Zeltiņu muiža
  • Zeltiņu baznīcas skats (1790)
    Zeltiņu baznīcas skats (1790)

Kultūrvēsturiskas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zeltiņu Evaņģēliski luteriskā baznīca[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo reizi dokumentos baznīca Zeltiņos pieminēts 1668. gadā. 1725. gadā Ziemeļu kara laikā nodegušā dievnama vietā uzcēla koka guļbaļķu baznīcu. 1826. gadā pēc arhitekta F.Zīgeļa projekta uzcelta mūsdienās esošā mūra baznīca. Padomju varas gados baznīcu brutāli izpostīja — nogāza troni, sadauzīja un metāllūžņos nodeva zvanu, izpostīja iekštelpas, sazāģēja solus un dievnamā iekārtoja minerālmēslu un lopbarības noliktavu. Zeltiņu baznīca ir padomju laikā visvairāk cietusī baznīca Alūksnes novadā. Pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas draudze uzsāka dievnama atjaunošanu. 1995. gadā daļēji atjaunotajā baznīcā notika pirmais dievkalpojums. 1996. gadā dievnama 170. gada jubilejas svinības notika jau atjaunotā baznīcā.[7]

Zeltiņu kapsēta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zeltiņu pagasta teritorijā atrodas viena kapsēta. 7,30 ha lielās kapsētas īpašnieks ir Zeltiņu evaņģēliski luteriskā draudze. Kapos atdusas četri Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Oskars Brūns, Rūdolfs Maltinieks, Jēkabs Gustavs Dakers un Aleksandrs Ābrāms.[8]

Kapliča[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zeltiņu kapos atrodas 1869. gadā celtā Zeltiņu kapliča ar īpašu arhitektūras konstrukciju – Zvana krēslu (izgatavots 1795. gadā). Kapliča ir netēstu baļķu guļbūve ar kvadrātveida zvana tornīti un teltsveida četrslīpņu jumtu. No 2019. gada kapliča slēgta sliktā stāvokļa dēļ. 2022. gadā Nacionālā kultūras mantojuma pārvade Sakrālā mantojuma finansēšanas programmas ietvaros piešķīra finansējumu būvprojekta izstrādei kapličas pārvietošanai uz Ķekavas kapsētu.[9]

Piemineklis Pirmā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1923. gada 13. maijā Zeltiņu kapos atklāja pieminekli Pirmā pasaules karā un Latvijas neatkarības karā kritušo Zeltiņu pagasta iedzīvotāju piemiņai. 3,75 m augsto granīta obelisku veidojis Alūksnes akmeņkalis J.Stilbe par Sieviešu palīdzības korpusa Zeltiņu–Ilzenes nodaļas savāktajiem līdzekļiem.[10]

Raķešu bāze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spilgta Aukstā kara liecība ir padomju armijas raķešu bāze, kura Zeltiņos darbojās no 1961. līdz 1989. gadam. Mūsdienās bāzes teritorija ir tūrisma objekts un vieta uzņēmējdarbībai – bāzes teritorijā atrodas "KRK Vidzeme" kokogļu ražotne.

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Nr. 226.: Vīksnu senkapi — pie bijušajiem Lāčplēšiem (Vīksnām) pie Medņu pilskalna
  • Nr. 227.: Medņu pilskalns — pie Pilskalniem (Medņiem) un Ceriņiem (Vidutiem)
  • Nr. 228.: Zeltiņu baznīcas kalns — Zeltiņos (Vecbaznīcas kalns)
  • Nr. 2817.: Zeltiņu luterāņu baznīca (1823)
  • Nr. 2818.-2819.: Zeltiņu kapu kapliča (1869), zvana krēsls (1869)
  • Nr. 2820.-2824.: Zeltiņu muižas apbūve (18. gadsimta beigas-19. gadsimts sākums) — pārvaldnieka māja, stallis — kučiera māja, muižas krogs, klēts (1788—1789)[11]
  • Zeltiņu Evaņģēliski luteriskā baznīca
    Zeltiņu Evaņģēliski luteriskā baznīca
  • Zeltiņu kapsētas kapliča
    Zeltiņu kapsētas kapliča
  • Piemineklis Pirmā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem
    Piemineklis Pirmā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušajiem
  • Kodolraķešu bāze Zeltiņos
    Kodolraķešu bāze Zeltiņos

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSp datiem.[12]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 150—    
1959697−39.4%
1969569−18.4%
GadsIedz.±%
1979462−18.8%
1989472+2.2%
2000426−9.7%
GadsIedz.±%
2011372−12.7%
2021295−20.7%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Zeltiņi (pagasta centrs), Aizpurieši, Joškas, Kundrati, Medņi, Micpapi, Vilki.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zeltiņu pagastā atrodas lielākais kokogļu ražošanas uzņēmums Baltijā — „KRK Vidzeme”. Uzņēmuma ražošanas iekārtas būvētas pēc J. Zandersona Latvijas Koksnes ķīmijas institūtā 1999. gadā veidotā tehnoloģiskā projekta.[13] 2012. gadā uzņēmums „KRK Vidzeme” izveidoja premium kategorijas kokogļu zīmolu “Marienburg”[14]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairākas reizes dienā uz Zeltiņiem kursē autobusi no Alūksnes, Rīgas un citām Vidzemes pilsētām.[15]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1683. gadā Alūksnes draudzes mācītājs Ernsts Gliks Zeltiņos nodibināja pirmo latviešu skolu Vidzemē. Ziemeļu kara laikā skolas ēku nodedzināja. Ar jaunas baznīcas uzcelšanu skolas darbs kļuva organizētāks. Liela loma izglītības darbā bija brāļu draudzēm. 1823. gadā Zeltiņu draudzes skolu pārcēla uz Dukulieni Ilzenes muižas robežās un kā draudzes skola tā darbojās līdz Latvijas valsts nodibināšanai. No 1919. gada līdz 1924. gadam skola darbojās kā Zeltiņu-Ilzenes II pakāpes pamatskola.

1868. gadā jaunā skolas ēkā darbu sāka Zeltiņu pagastskola (sākumā divas nodaļas, vēlāk 2—4 klases). 1924. gadā šo skolu apvienoja ar Zeltiņu-Ilzenes II pakāpes pamatskolu. Mainoties skolas nosaukumiem (1944./45.g. Zeltiņu pagasta nepilnā vidusskola, 1946-1949 Zeltiņu septiņklasīgā skola, 1950-1960 Zeltiņu septiņgadīgā skola, 1961-1988 Zeltiņu astoņgadīgā skola, 1989-1991 Zeltiņu deviņgadīgā skola, 1992-2009 Zeltiņu pamatskola) Zeltiņu pamatskola darbojās līdz 2009. gadam.[16]

No 2007. gada skolas telpās darbojas Zeltiņu pagasta vēstures krātuve.[17] Zeltiņu vēstures krātuvē izveidota novadniekam Edgaram Liepiņam veltīta ekspozīcija “Ziemeļu zvaigzne”.[17]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. ↑ Волостныя, станичныя, сельскія, гминныя правленія и управленія, а также полицейскіе станы всей Россіи. Изд-во Т-ва Л. М. Фишъ , Кіевъ, 1913
  5. ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. ↑ «Zeltiņu luterāņu baznīca».
  8. ↑ «Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri».
  9. ↑ «No Alūksnes novada uz Pierīgu pārvedīs kapliču».
  10. ↑ «Pieminekļi un piemiņas vietas».
  11. ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons — Liepājas rajons)
  12. ↑ OSP
  13. ↑ «KRK Vidzeme». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 29. martā. Skatīts: 2023. gada 15. februārī.
  14. ↑ «MARIENBURG CHARCOAL».
  15. ↑ «Starppilsētu autobusi».
  16. ↑ «Par Zeltiņiem».
  17. ↑ 17,0 17,1 «Zeltiņu vēstures krātuve».

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsēta
Pagasti
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Zeltiņu_pagasts&oldid=4041269"