Kolobi
| Kolobi Colobus (Illiger). 1811) | |
|---|---|
 Gvereca Tanzānijā | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Primāti (Primates) |
| Apakškārta | Sausdeguna pērtiķi (Haplorrhini) |
| Virsdzimta | Zemākie šaurdeguna pērtiķi (Cercopithecoidea) |
| Dzimta | Mērkaķu dzimta (Cercopithecidae) |
| Apakšdzimta | Kolobu apakšdzimta (Colobinae) |
| Ģints | Kolobi (Colobus) |
| Iedalījums | |
 Kolobi Vikikrātuvē | |
Kolobi (Colobus), arī melnbaltie kolobi, gverecas ir mērkaķu dzimtas zīdītāji, kas apdzīvo plašus Āfrikas apgabalus. Ģints apvieno 5 sugas.
Nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zinātniskais nosaukums Colobus cēlies no grieķu vārda κολοβός (kolobós),— "apcirstais", norādot uz to, ka šiem dzīvniekiem nav īkšķu.
Vairākās 20. gadsimta 70. un 80. gados latviski izdotās grāmatās kolobi dēvēti par "kolobusiem", "kolobuspērtiķiem" vai "guerezām" (Noras Slokas "Zooģeogrāfija", Džeralda Darela "Bafutas pēddziņi", "Noķeriet man kolobusu", "Noenkurotais šķirsts").
2014. gadā izdotajā "Dzīvnieki. Ilustrēta unikāla enciklopēdija par visas pasaules dzīvniekiem" — "kolobusu", "mantijas guerecu".
Latviešu valodas LZA Termonoloģijas komisija 2009. gada 9. jūnijā pieņēma latviešu valodas nosaukumus "kolobs" un "gvereca". Gvereca gan attiecas tikai uz konkrētu sugu — Abesīnijas kolobu (Colobus guereza), tas ir vietējais nosaukums Etiopijā.[1]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ķermeņa garums 43—70 cm, astes 55—90 cm, tēviņi lielāki par mātītēm. Raksturīgākā pazīme spīdīgi melnais kažoks un baltās, garās krēpes. Atkarībā no sugas, aste balta vai melna ar baltu, pūkainu pušķi. Seju ieskauj balti mati.
Gverecai baltās krēpes jeb mantija stiepjas gar muguru visā tās garumā, lāču kolobam — virs pakaļkājām, karaliskajam kolobam un Angolas kolobam tās nokarājas no pleciem.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No Senegālas Āfrikas rietumos līdz Etiopijai un Austrumāfrikai, no Angolas cauri Kongo līdz pat Tanzānijai un Malavi.
Dzīvesveids
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kolobi dzīvo biezos džungļos, dzīves lielāko daļu pavada koku lapotnēs, uz zemes nokāpj reti. Dzīvo baros. Dzīvnieku skaits barā atkarīgs no sugas, piemēram, gverecu barā ir ne vairāk kā pieci pieauguši dzīvnieki. Katru baru vada vecākais tēviņš. Atsevišķām kolobu grupām ir sava teritorija, ko tās aizsargā ar skaļiem brīdinošiem saucieniem. Bara locekļi lielāko daļu laika pavada savā teritorijā, skraida un rāpjas kokos, ar pirkstiem pieķeroties zariem. Barību atrod kokos, kur parasti arī guļ.
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pārtiek no lapām. Ēd arī augļus, ziedus un koku mizu. Ēšanas laikā kolobi sēž zaros, pievelk sev klāt zariņus un ar muti norauj lapas.
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Trīs no piecām ģints sugām plašajā areālā sadalās pasugās.[2]
- Melnais kolobs (Colobus satanas)
- Babonas melnais kolobs (C. s. anthracinus)
- Bioko melnais kolobs (C. s. satanas)
- Angolas kolobs (Colobus angolensis)
- C. a. angolensis
- C. a. cottoni
- C. a. ruwenzorii
- C. a cordieri
- C. a. prigoginei
- C. a. palliates
- Karaliskais kolobs (Colobus polycomos)
- Lāču kolobs (Colobus vellerosus)
- Gvereca jeb Abesīnijas kolobs (Colobus guereza)
- C. g. guereza
- C. g. caudatus
- C. g. dodingae
- C. g. kikuyensis
- C. g. matschiei
- C. g. occidentalis
- C. g. percivali
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Primātu kārtas sistemātika. Skatīts: 10.12.2023
- ↑ Mammal species of the World
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kolobi.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)