Senegāla
- Šis raksts ir par valsti. Par upi Rietumāfrikā skatīt rakstu Senegāla (upe).
| Senegālas Republika République du Sénégal |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Devīze: "Un Peuple, Un But, Une Foi" | ||||||
| Himna: Pincez Tous vos Koras, Frappez les Balafons |
||||||
 |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Dakara 712) 14°40′N 17°25′W / 14.667°N 17.417°W | |||||
| Valsts valodas | franču valoda volofu valoda |
|||||
| Valdība | Pusprezidentāla republika | |||||
| - | Prezidents | Bassirou Diomaye Faye | ||||
| - | Premjerministrs | Ousmane Sonko | ||||
| Neatkarība | ||||||
| - | no Francijas | 1960. gada 20. augustā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 196 712 km² (87.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 2,1 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2021. gadā | 17 196 308 (72.) | ||||
| - | Blīvums | 68/km² (134.) | ||||
| IKP (PPP) | 2007. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $26,574 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $2026 | ||||
| Džini koef. (2011) | 40,3 (vidējs) (153.) | |||||
| TAI (2012) | 0.478 (zems) (154.) | |||||
| Valūta | Rietumafrikas franks (XOF) |
|||||
| Laika josla | (UTC+0) | |||||
| Interneta domēns | .sn | |||||
| ISO 3166-1 kods | 686 / SEN / SN | |||||
| Tālsarunu kods | +221 | |||||
Senegāla (franču: le Sénégal), oficiāli Senegālas Republika (franču: République du Sénégal), ir valsts Āfrikas rietumos uz dienvidiem no Senegālas upes, Atlantijas okeāna krastā. Robežojas rietumos ar Gambiju, ziemeļos ar Mauritāniju, austrumos ar Mali un dienvidos ar Gvineju un Gvineju-Bisavu. Lielākā pilsēta un galvaspilsēta ir Dakara.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz 20. gadsimta vidum Senegālas teritorija bija Francijas koloniālās impērijas sastāvā. 1959. gada janvārī Senegāla un Franču Sudāna izveidoja Mali federāciju, kas 1960. gada 20. jūnijā ieguva neatkarību no Francijas. Jau 20. augustā federācija sabruka, izveidojoties neatkarīgai Senegālai un Mali. Par Senegālas prezidentu ievēlēja Leopoldu Sengoru, kurš bija arī starptautiski pazīstams dzejnieks. Sākotnēji valstī pastāvēja parlamentāra sistēma, un Sengors sadarbojās ar premjerministru un aizsardzības ministru Mamadu Diā. Sengors atbalstīja sadarbību ar PSRS, taču nebija tik radikāls sociālists kā Diā. Starp abiem politiķiem sākās konflikti par valsts ekonomiskās attīstības politiku. 1962. gada decembrī Diā sarīkoja neveiksmīgu valsts apvērsuma mēģinājumu, tika arestēts un viņam tika piespriests mūža ieslodzījums (atbrīvots 1974. gadā). Valsts pieņēma jaunu konstitūciju, kas izveidoja prezidentālu republiku. 1963. gada decembrī Sengoru, kā vienīgo kandidātu, ar 832 919 balsīm no 941 273 atkal ievēlēja par prezidentu. No 1965. līdz 1975. gadam Sengora Senegālas Progresīvā savienība bija vienīgā valstī atļautā partija. Lai arī valstī demokrātija bija krietni ierobežota, Sengora režīms bija salīdzinoši maigs. Viņš bija viens no Āfrikāņu sociālisma un negritūdes ideologiem.
1967. gada martā pret Sengoru veica neveiksmīgu atentāta mēģinājumu. 1968. gada februārī viņu atkal pārvēlēja prezidenta amatā. 1970. gadā Sengors atjaunoja premjerministra amatu, uzticot to sev lojālajam Andu Diafam. 1974. gadā valstī atļāva veidot vēl divas partijas, un 1975. gada 9. jūlija likums noteica, ka valstī var pastāvēt trīs partijas, katrai no tām jāpārstāv cita ideoloģija (marksisms-ļeņinisms, sociāldemokrātija un liberālisms). Papildus Sangora Senegālas Sociālistiskajai partijai izveidoja marksistu Āfrikāņu Neatkarības partiju un liberālu Senegālas Demokrātisko partiju, par kuras vadītāju kļuva Abdulaje Vade.
1980. gada 1. janvārī Sengors iesniedza atlūgumu un nodeva varu savam mantiniekam Abdu Diufam. Lai arī jaunais prezidents atļāva jaunu partiju veidošanos un deva iespēju opozīcijas kandidātiem piedalīties 1983. un 1988. gada vēlēšanās, viņš ierobežoja to aktivitātes, panākot vieglas uzvaras.
1981. gada 29. jūlijā Gambijā, ko no trim pusēm ieskauj Senegāla, sākās militāra sacelšanās. 31. jūlijā Senegāla sāka ievest savu karaspēku Gambijā. 1982. gadā abas valstis noslēdza vienošanos par konfederācijas izveidošanu, kas pastāvēja līdz 1989. gadam, kad Gambija no tās izstājās.
1986. gadā Diufs sāka plašu AIDS novēršanas kampaņu, kuras rezultātā Senegālā bija viens no zemākajiem AIDS saslimšanas līmeņiem Āfrikā.
1993. gada vēlēšanās Diufs saņēma 58% balsu. 2000. gada prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā Abdulaje Vade sakāva Diufu, iegūstot 58,5% balsu. Diufs akceptēja sava ilggadējā politiskā oponenta uzvaru, un pirmo reizi kopš neatkarības, sociālisti zaudēja varu. 2012. gada prezidenta vēlēšanās uzvarēja Makijs Salls.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].png)
Senegālas teritorija pārsvarā ir līdzena un zema, vidējais augstums ir 200 metrus virs jūras līmeņa, ar smilšainu augsni. Valsts dienvidaustrumos reljefs ir augstāks nekā 500 metri virs jūras līmeņa. Dienvidaustrumos atrodas Senegālas augstākā virsotne — Nependiaha (584 m v.j.l.). Valsts ziemeļu robežu veido Senegālas upe. Lielākās upes ir Senegāla, Gambija un Kasamansa.
Senegālā atrodas Āfrikas kontinenta galējais rietumu punkts — Zaļā raga pussala, kurā izvietojusies Senegālas galvaspilsēta Dakara.
Senegālā atrodas viens no pasaules dabas brīnumiem — Rozā ezers. Ezera ūdens ir rozā krāsā, tas ir ļoti sāļš, sekls un silts un tā krastus ieskauj baltas putas. Ezera dibens sastāv no biezas sāls garozas, un vietējie iedzīvotāji no tā iegūst sāli. Sāls iegūšana ir būtisks iedzīvotāju ienākumu avots.
Klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Senegālai raksturīgs karsts, tropisks (subekvatoriālais) klimats ar izteiktām sausajām un lietus sezonām. Nokrišņu daudzums palielinās dienvidu virzienā. Tāpēc ziemeļos plešas sausas savannas, bet dienvidos — augiem bagāti lietus meži. Gaisa temperatūra iekšzemē ir augstāka nekā piekrastes rajonos.
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2021. gadā Senegālā dzīvoja 17 196 308 iedzīvotāji.[1] Tā ir 72. lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. Summārais dzimstības koeficients 2013. gadā bija 5,0. Apmēram 70% Senegālas iedzīvotāju dzīvo laukos. Senegālā ir liela etniskā daudzveidība, lielākā etniskā grupa jeb 43,3% ir volofi, 23,8% ir fuli un 14,7% ir sereri, bet 18,2% ir ar citu etnisko piederību.
Reliģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izplatītākā reliģija Senegālā ir islāms (94%). 5% no iedzīvotājiem ir kristieši, bet 1%- animisti.
Tautsaimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Galvenās tautsaimniecības nozares ir pārtikas rūpniecība, kalnrūpniecība, mākslīgā mēslojuma un cementa ražošana, ķimikāliju ražošana, tekstilizstrādājumi, naftas produktu pārstrāde un tūrisms. Galvenās eksportpreces ir zivis, ķīmiskās vielas, kokvilna, audums, zemesrieksti un kalcija fosfāts. Lielāko daļu jeb 26,7% eksportē uz Indiju, citi eksporta tirgi ir ASV, Lielbritānija un Itālija.
Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1979. īdz 2008. gadam Senegālas galvaspilsēta Dakara bija Dakaras rallija finiša vieta. Kopš 2009. gada rallijreids norisinās Dienvidamerikā ar startu Argentīnas galvaspilsētā Buenosairesā, tomēr tas joprojām tiek saukts par Dakaras ralliju.
Senegālieši nodarbojas ar daudziem sporta veidiem. Cīņa un futbols ir populārākie sporta veidi valstī. Senegāla 2026. gada vasaras jaunatnes olimpiādi rīkos Dakarā, padarot Senegālu par pirmo Āfrikas valsti, kas rīko olimpiskos pasākumus.[2][3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «World Bank Open Data». World Bank Open Data.
- ↑ https://web.archive.org/web/20180910164731/https://www.washingtonpost.com/sports/olympics/senegal-to-be-1st-african-olympic-host-at-2022-youth-games/2018/09/07/4a0d6548-b2c2-11e8-8b53-50116768e499_story.html?utm_term=.be44cf2878c7
- ↑ «Senegal first African nation to host an Olympic event». Al Jazeera.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Senegāla.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|