Kolumbijas bruņotais konflikts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kolumbijas bruņotais konflikts
Conflicto armado interno en Colombia
Daļa no Aukstā kara (līdz 1991. gadam)
FARC guerrillas marching during the Caguan peace talks (1998-2002).jpg
FARC kaujinieki
Datums1964. gads – pašlaik
VietaValsts karogs: Kolumbija Kolumbija
StatussDaļējs pamiers, notiek miera sarunas
Karotāji
Valsts karogs: Kolumbija Valdība

Atbalsta:
Flag of Amerikas Savienotās Valstis ASV
Flag of Apvienotā Karaliste Lielbritānija
Flag of Spānija Spānija
Flag of Francija Francija
Flag of Kanāda Kanāda
Flag of Itālija Itālija
Labēji grupējumi un narkotiku kontrabandisti
Kreisi grupējumi
  • Flag of the FARC-EP.svg FARC (līdz 2016.)
  • Flag of ELN.svg ELN
  • Flag of EPL.svg EPL u.c.

  • Atbalsta:
    Valsts karogs: Venecuēla Venecuēla
    (iespējams kopš 2004.)[1]
    Valsts karogs: Ekvadora Ekvadora
    (iespējams kopš 2007.)[2]
    Valsts karogs: Kuba Kuba
    (līdz 1991.)

    Valsts karogs: Padomju Savienība PSRS
    (līdz 1991.)
    Spēki
    Policija:
    175 250
    Armija:
    237 567[3]
    3,749—13,000FARC:
    ap 8000 (2016.)[4]
    ELN:
    1,380—3,000 (2013)
    Zaudējumi
    4 908 kritušo (kopš 2004. gada)
    20 001 ievainoto (kopš 2004. gada)
    Flag of AUC.svg AUC:
    2 200 kritušo
    35 000 demobilizēto.
    Flag of the FARC-EP.svg FARC,
    Flag of ELN.svg ELN un citas neregulāras militāras grupas:
    11 484 kritušo (kopš 2004. gada)
    26 648 demobilizēto (kopš 2002. gada) [5]
    34 065 noķerto (kopš 2004. gada)

    Kopā nogalināti: 218 094[6]

    Nogalinātie civiliedzīvotāji: 177 307

    Pārvietoti cilvēki: 4,744,046 – 5,712,506 [7]

    Kolumbijas bruņotais konflikts, arī Kolumbijas pilsoņu karš, ir bruņots konflikts Kolumbijā, kas sākās 1964. gadā. Tas ir vājas intensitātes karš, kurā iesaistīta Kolumbijas valdība un dažādas kreisas militārās organizācijas, no tām vispazīstamākās ir Kolumbijas Revolucionārie bruņotie spēki jeb FARC, Nacionālās atbrīvošanas armija jeb ELN un Tautas atbrīvošanas armija jeb EPL. Konfliktā bijuši iesaistīti arī dažādi labējie grupējumi, piemēram, Kolumbijas Apvienotie pašaizsardzības spēki (spāņu: Autodefensas Unidas de Colombia) jeb AUC.

    Kopš 2012. gada Kubas galvaspilsētā Havanā notiek miera sarunas starp Kolumbijas valdību un lielāko no iesaistītajām grupām — FARC. 2016. gada jūnijā tika parakstīts pamiers, bet 25. augustā — miera līgums, kuru vēl bija jāapstiprina Kolumbijas iedzīvotājiem referendumā, kas notika 2016. gada 2. oktobrī.[8][9] Referendumā iedzīvotāji tomēr nobalsoja pret miera līgumu (pretinieki uzskata, ka miera līgums ar partizāniem nav iespējams, tiem jāstājas tiesas priekšā).

    Pēc tam tika sagatavota jauna miera līguma redakcija, ko ratificēja Kolumbijas parlaments un 2017. gadā FARC uzsāka atbruņošanos.

    Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

    1. «Colombia: Chavez funding FARC rebels» (angliski). USA today. Skatīts: 2016. gada 25. augustā.
    2. «Expresidente de Colombia dice que Rafael Correa es protector de las FARC» (spāniski). El Universo. Skatīts: 2016. gada 25. augustā.
    3. «Logros de la Política de Defensa y Seguridad Todos por un Nuevo País» (spāniski). Kolumbijas Aizsardzības ministrija. Skatīts: 2016. gada 25. augustā.
    4. «Kolumbijas valdība un FARC vienojas par kaujinieku atbruņošanos». Lsm.lv. Skatīts: 2016. gada 25. augustā.
    5. «Desmovilización, principal arma contra las guerrillas» (spāniski). eltiempo.com. Skatīts: 2013. gada 26. septembrī.
    6. «Georgetown Welcomes Colombia’s Ex-Pres. Uribe» (angliski). Georgetown University. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 13. novembrī. Skatīts: 2010. gada 2. oktobrī.
    7. Gustavo Silva. «The price of Colombia's drug war». Colombia Reports (angliski). Skatīts: 2011. gada 9. oktobrī.
    8. «Kolumbijas valdība noslēdz «galīgo» pamieru ar grupējumu FARC». Lsm.lv. Skatīts: 2016. gada 25. augustā.
    9. «Kolumbijas valdība un partizāni panāk vēsturisku miera vienošanos». Lsm.lv. Skatīts: 2016. gada 25. augustā.