Konstantīns fon Veiss
| ||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||
Konstantīns fon Veiss (vācu: Constantin von Weiß, 1877. gada 29. jūlijs — 1959. gada 17. jūnijs) bija baltvācu virsnieks, Pirmā pasaules un Igaunijas atbrīvošanas kara dalībnieks.
Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis Carskojo Selo, netālu no Pēterpils[2] baltvācu luterāņu ģimenē. Dienestu Krievijas impērijas armijā uzsācis 1895. gada 1. septembrī. Vispārējo militāro izglītību ieguvis, dienot Pāžu korpusā. Pēc mācību pabeigšanas turpinājis dienestu kā virsnieks 4. leibgvardes strēlnieku pulkā, 1909. gadā sasniedzis kapitāna dienesta pakāpi.[1]
Ar 4. leibgvardes strēlnieku pulku piedalījies Pirmajā pasaules karā, no 1915. gada pulkvedis.[1] 1917. gadā komandējis 4. Kaukāza kājnieku pulku.[2]
Pēc Oktobra revolūcijas pametis krievu armiju, pievienojies ģimenei Igaunijā. 1918. gadā iestājies dienestā Igaunijas armijā un novembrī uzsācis baltvācu vienības — Baltijas bataljona (Baltenbataillon) (no 1919. gada aprīļa pulks (Baltenregiment)) formēšanu, komandējot šo vienību līdz pat Igaunijas atbrīvošanas kara beigām 1920. gadā, kad pulks tika izformēts un Veiss pameta armijas rindas.[2]
Pēc dienesta nodarbojies ar saimniekošanu ģimenes lauksaimniecībā Igaunijā. Baltvācu repatriācijas laikā 1939. gadā pametis Igauniju, apmetoties ar ģimeni Rietumprūsijā, darbojies kā pilnvarotais agrārajos jautājumos. Ziemā no 1944. uz 1945. gadu ar ģimeni devies bēgļu gaitās uz rietumiem. Dzīvojis Holšteinā, savukārt 1955. gadā pārcēlies uz Augsburgu, kur miris 1959. gadā.[2]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Русская армия в Первой мировой войне — фон Вейс Константин Александрович (krieviski)
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 G.Faure, T.Mensing "The Estonians; The long road to independence", 196. p. (angliski)
|