Pāriet uz saturu

Konstantīns Čakste

Vikipēdijas lapa
Konstantīns Jēkabs Marģers Čakste
Konstantīns Jēkabs Marģers Čakste
Personīgā informācija
Dzimis 1901. gada 26. jūlijā
Jelgava, Kurzemes guberņa,
Krievijas Impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1945. gada 22. februārī (43 gadi)
Genšā, ceļā no Štuthofas nometnes uz Lauenburgas koncentrācijas nometni
(tagad Lemborkas apriņķī, Pomožes vojevodistē, Karogs: Polija Polija)
Tautība latvietis
Vecāki Jānis Čakste, Justīne Čakste
Brāļi Visvaldis, Mintauts, Gedimins, Ringolds
Dzīvesbiedre Anastasija (dzimusi Stīpnieks)
Bērni Anna Justīne Čakste Rollins
Katrīna Čakste Wilson
Zinātniskā darbība
Zinātne tieslietas
Darba vietas Latvijas Universitāte
Alma mater Latvijas Universitāte
Sasniegumi, atklājumi Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs, Juridiskajā komisijā rediģēja LCP programmu

Konstantīns Jēkabs Marģers Čakste (dzimis 1901. gada 26. jūlijā, miris 1945. gada 22. februārī) bija tiesību zinātnieks, politiķis, pretestības kustības dalībnieks Otrā pasaules kara laikā, Latvijas Centrālās Padomes priekšsēdētājs un akadēmiskās vienības Austrums biedrs. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Konstantīns Čakste dzimis Jelgavā Jāņa Čakstes un Justīnes Čakstes ģimenē (ģimenē bija deviņi bērni, viens no brāļiem arī Mintauts Čakste).[1] Čakste sākotnējo izglītību uzsāka Jelgavas ģimnāzijā, ko turpināja bēgļu gaitu laikā Kazaņas 3. ģimnāzijā. Pēc atgriešanās Latvijā viņš 1920. gada pavasarī pabeidza Rīgas 2. ģimnāziju.

Čakste 1920. gadā iestājās Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes Tiesību zinātņu nodaļā. Latvijas Universitāti viņš beidza 1925. gadā. Pēc tam Čakste papildinājās Parīzes Universitātes juridiskā fakultātē (1932. gadā) un Briselē (1936./37. gadā). 1928. gadā viņš tika ievēlēts par Latvijas Universitātes jaunāko asistentu. 1931. gadā pēc habilitācijas darba "Nomaksas pirkums Latvijā un ārzemēs" aizstāvēšanas Čakste kļuva par Latvijas Universitātes privātdocentu civiltiesību katedrā, bet 1934. gadā - par docentu. Kopš 1935. gada viņš bija arī docents tirdzniecības tiesībās. 1937. gadā viņš kļuva par vecāko docentu (1938. gadā šo amata nosaukumu mainīja uz ārkārtējo profesoru) un lasīja tirdzniecības un civiltiesību kursu tautsaimniekiem. Čakste bija arī Institut International d’Étude et de Documentation en matiére de Concurrence Commerciale loceklis. Viņš publicējās periodiskos izdevumos (galvenokārt žurnālos "Jurists" un "Tieslietu Ministrijas Vēstnesis") par dzīvokļu tiesībām, paju sabiedrībām un citām tēmām. Čakste rediģēja arī Latvijas Universitātes akadēmiskās sabiedrisko zinātņu veicināšanas biedrības Aequitas izdoto rakstu krājumu, bija biedrības valdes priekšsēdētāja biedrs. Laikā no 1938. līdz 1940. gadam ieņēma žurnāla Jurists atbildīgā redaktora amatu. Kopš 1943. gada viņš bija arī Tautsaimniecības vārdnīcas redakcijas līdzstrādnieks.

Kopš vācu okupācijas sākuma Čakste stājās sakaros ar dažādām nacionālās pretestības grupām, kas iestājās par neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas atjaunošanu, balstoties uz 1922. gada Satversmi. 1943. gada 13. augustā Latvijas Centrālās Padomes dibināšanas sēdē viņu ievēlēja par LCP priekšsēdētāju. Čakste darbojās LCP Juridiskajā komisijā un ir rediģējis LCP programmu, kā arī piedalījies LCP nelegālā izdevuma Jaunā Latvija izdošanā. Čakste nodibināja un uzturēja sakarus ar Latvijas diplomātiskajiem pārstāvjiem ārvalstīs, kā arī ar igauņu un lietuviešu nacionālās pretestības kustībām.

1944. gada 29. aprīlī Gestapo (Geheime Staatspolizei) Čaksti arestēja. Tika arestēti arī citi LCP locekļi. Apcietināto LCP darbinieku lietu Gestapo izmeklēja līdz 1944. gada 1. septembrim, kad K. Čaksti, Bruno Kalniņu un Ludvigu Sēju no Rīgas Centrālcietuma pārveda uz Salaspils koncentrācijas nometni. Sarkanās armijas uzbrukuma laikā 10. septembrī viņus ar tvaikoni “Celebes” pārveda uz Dancigu un ieslodzīja Štuthofas koncentrācijas nometnes barakās. Čakste mira 1945. gada 22. februārī ceļā no Štuthofas nometnes uz Lauenburgas koncentrācijas nometni, apglabāts Genšas ciemā, vēlāk pārapbedīts Krempas Kašupskas Nāves marša upuru kapsētā (apbedījums Z-V-23) Polijā.[2]

K. Čakstes kaps Nāves marša upuru kapsētā Krempa Kašupskā (Krępa Kaszubska).
  • Čakste K. Mūsu tiesiskās apziņas regress un viņas pacelšana. Studentu anketes apskats. Jurists. 1928.,1.
  • Čakste K. Tiesības uz vārdu un likums par vārdu un uzvārdu rakstību dokumentos. Jurists. 1928., 2.
  • Čakste, K. Nomaksas pirkums Latvijā un ārzemēs. Rīga, 1932. 75 lpp.
  • Čakste K. Nama sadalīšana dzīvokļos. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. 1933., 6/8, 9/10.
  • Čakste K. Nejaušība un nepārvarama vara Latvijas civillikumos. Jurists. 1937., 71/72.
  • Čakste K. 1937.g. 22. decembra likums par akciju un paju sabiedrībām. Jurists. 1938.g., Nr.85/86., §§ 135-142
  • Čakste K. 1937.g. 28. janvāra Civīllikums. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. 1938.g., Nr.2., 171.-176.lpp.
  • Čakste K. Blanko Vekseļa ieguvēja tiesiskais stāvoklis. Jurists. 1939., 91/92.
  • Čakste K. Motorizēto satiksmes līdzekļu īpašnieka atbildības problēma Latvijas un ārzemju civiltiesībās. Latvijas Universitātes akadēmiskās sabiedrisko zinātņu biedrības Aequitas rakstu krājums. 1939.
  1. Jelgavas Sv. Annas lauku latviešu lut. draudze. - 1901. - Dzimšanas ieraksts Nr.214
  2. «Nameja Gredzens. - 1945. - Nr.8.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 16. martā.

Informācijas avoti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]