Mintauts Čakste

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mintauts Fridrihs Andrejs Čakste
Mintauts Čakste.jpg
Senators
Amatā
1934. gads — 1940. gads

Dzimšanas dati 1893. gada 11. aprīlī
Jelgava, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1962. gada 16. septembrī (69 gadu vecumā)
Stokholma, Karogs: Zviedrija Zviedrija
Tautība latvietis
Profesija jurists
Augstskola Maskavas Universitāte
Latvijas Senāts 1938. gada novembrī. Pirmajā rindā (no kreisās): senatori R. Alksnis, J. Balodis, Dr. K. Puriņš, Civillietu kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators O. Ozoliņš, Apvienotās sapulces un Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators A. Gubens, Administratīvā departamenta priekšsēdētājs senators J. Kalacs, virsprokurors F. Zilbers, senatori F. Konradi, K. Ducmanis. Otrajā rindā no kreisās: senators A. Rumpēters, prokurors E. Bite, senatori P. Stērste, J. Grots, M. Čakste, J. Skudre, P. Leitāns, J. Ankravs, T. Bergtāls, prokurors T. Ūdris

Mintauts Fridrihs Andrejs Čakste (1893—1962) bija latviešu jurists, Senāta loceklis. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1893. gada 11. aprīlī Jelgavā advokāta, vēlākā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes ģimenē (ģimenē bija deviņi bērni, viens no brāļiem arī Konstantīns Čakste). Mācījās Jelgavas ģimnāzijā (1902—1911), studēja tiesību zinātnes Maskavas Universitātē (1911—1916). Pirmā pasaules kara laikā pēc Maskavas Konstantīna artilērijas karaskolas beigšanas (1917) bija Krievijas impērijas armijas virsnieks.

1920. gadā kopā ar Imantas pulku atgriezās Latvijā, iecelts par kara prokurora palīgu, vēlāk prokuroru (1921). No 1922. gada bija Rīgas apgabaltiesas loceklis, no 1926. gada apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs. No 1934. gada bija senators Latvijas Senāta Civilās kasācijas departamentā.

Pēc Latvijas okupācijas un aneksijas 1940. gada novembrī Senātu likvidēja un viņu atlaida no darba. Vācu okupācijas laikā bija juriskonsults Latvijas pašpārvaldes Tieslietu ģenerāldirekcijā. Kopā ar brāli Konstantīnu darbojās Latvijas Centrālajā padomē, par pagrīdes darbību apcietināts. Pēc atbrīvošanas 1944. gadā devās trimdā uz Zviedriju, kur turpināja darbību Latvijas Centrālajā padomē. Līdztekus strādāja arhīvā, bija zinātniska darba stipendiāts Stokholmas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Darbojās apgādā "Daugava", kas Zviedrijā izdeva laikrakstu "Latvju Ziņas".[1]

Miris 1962. gada 16. septembrī Zviedrijā.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]