Ludvigs Sēja

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Ludvigs Sēja
Ludvigs Sēja.jpg
Latvijas ārlietu ministrs
Amatā
1924. gada 25. janvāris — 17. decembris
Prezidents Jānis Čakste
Premjerministrs Voldemārs Zāmuēls
Priekštecis Zigfrīds Anna Meierovics
Pēctecis Zigfrīds Anna Meierovics

Dzimšanas dati 1885. gada 2. jūnijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Džūkstes pagasts, Dobeles apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miršanas dati 1962. gada 15. februārī (76 gadu vecumā)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija LSDSP
Dzīvesbiedrs(-e) Herta Ozola
Profesija diplomāts

Ludvigs Sēja (1885. gada 2. jūnijs1962. gada 15. februāris) bija Latvijas diplomāts, Latvijas ārlietu ministrs (1924), Latvijas vēstnieks Lietuvā un ASV. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ludvigs Sēja piedzima 1885. gada 2. jūnijā Džūkstes pagasta "Ķūķos" lauksaimnieku Jāņa un Luīzes Sēju ģimenē. Pamatizglītību ieguva Džūkstes pagastskolā. 1904. gadā beidza Valmieras skolotāju semināru. 1905. gada revolūcijas laikā emigrēja uz Franciju. 1906. gadā viņš mācījās Krievu augstākajā sabiedrisko zinātņu skolā Parīzē, bet 1909. gadā pēc Grenobles universitātes franču valodas un literatūras kursu sekmīgas beigšanas atgriezās Latvijā. Vairākus gadus bija L. Bērziņa un F. Šmithena Dubultu ģimnāzijas franču valodas skolotājs, kur noskatīja savu nākamo sievu, par 12 gadiem jaunāko Hertu Ozolu.[1]

Pirmā pasaules kara laikā no 1916. līdz 1918. gadam bija Madonas zēnu proreālskolas (vēlāk reālskolas) pārzinis. Strādāja arī Madonas meiteņu ģimnāzijā. Pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada novembrī Madonas Izglītības biedrības zālē Ludvigs Sēja vācu armijas klātbūtnē teica runu par godu šim notikumam. Kad 1918. gada decembra vidū Madonu ieņēma lielinieki, skolotāju Sēju apcietināja un norīkoja stacijā pie dzeloņstiepļu izlādēšanas. Zēnu reālskolas vecāko klašu skolēni izlādēja vagonu viņa vietā. Sēju tiesāja no Pļaviņām atbraukušais tribunāls, taču viņam nekāds sods netika piespriests.[1]

1919. un 1920. gadā L. Sēja bija Tautas padomes loceklis no LSDSP.[2] 1919. gada augustā kļuva par Ārlietu ministrijas Preses nodaļas I šķiras sekretāru, Vācijas nodaļas vadītāju un Politiski diplomātiskā departamenta direktoru. No 1921. gada marta bija valdības delegāts, 1922. gada augustā kļuva par Latvijas pagaidu pilnvaroto lietvedi ASV, savukārt 1923. gada aprīlī — par Latvijas vēstnieku Lietuvā. 1924. gada janvārī Ludvigs Sēja kļuva par ārlietu ministru Voldemāra Zāmuēla vadītajā valdībā. Amatā bija līdz valdības demisijai decembrī.[1]

No 1925. gada maija līdz vēstniecības likvidācijai 1927. gada aprīlī Sēja bija Latvijas vēstnieks ASV. Tā paša gada augustā kļuva par Ģenerālkonsulu Londonā. 1932. gada martā kļuva arī par pagaidu pilnvaroto lietvedi Lielbritānijā. 1933. gada jūlijā kļuva par ĀM Administratīvi juridiskā departamenta direktoru. 1934. gada septembrī atkal kļuva par Latvijas vēstnieku Lietuvā.

1940. gada 23. augustā, neilgi pēc Latvijas un Lietuvas okupācijas un inkorporācijas PSRS atgriezās Rīgā. Kļuva par Latvijas Valsts universitātes, no 1942. gada Rīgas Universitātes pasniedzēju.[1][2] Piedalījās Latvijas Centrālās padomes darbā jau sākot ar pirmo sēdi 1943. gada 13. augustā, bija tās valdes loceklis un ģenerālsekretārs.[2] 1944. gada 29. aprīlī Gestapo arestēja Sēju un citus LCP dalībniekus. 1. septembrī viņi tika pārvesti no Rīgas centrālcietuma uz Salaspils koncentrācijas nometni, 10. septembrī ar tvaikoni Celebes uz Dancigu un ieslodzīti Štuthofas koncentrācijas nometnē. Pēc nometnes likvidēšanas 1945. gada pavasarī Sēja uzturējās Polijā.[1]

1946. gadā NKVD arestēja Sēju un ieslodzīja viņu Lubjankas cietumā, vēlāk pārvests uz Ļefortovas cietumu, kur viņam tika piespriesti 25 gadi ieslodzījumā. 1954. gadā priekšlaicīgi atbrīvots un pēc vairākiem gadiem atgriezies Rīgā. Miris 1962. gada 15. februārī[2] un apbedīts 20. februārī I Meža kapos[3]. Ludvigs Sēja bija latviešu studentu korporācijas Sidrabenia goda filistrs.

Sieva Herta (dzimusi Ozola) (mirusi ASV). Dēls Uldis, meita Mirdza Medika (dz. 1925). Brālis Alberts Sēja (1892—1980, Rīgā), piensaimniecības speciālists.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Ludvigs Sēja». Nekropole. Skatīts: 2012.08.01.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «Ludvigs SĒJA». Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija. Skatīts: 2012.08.01.
  3. Rīgā miris Ludvigs Sēja
  4. Miris piensaimniecības darbinieks A. Sēja
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vilis Bandrevičs
Latvijas sūtnis Lietuvā
19231924
Pēctecis:
Antons Balodis
Priekštecis:
Zigfrīds Anna Meierovics
Latvijas ārlietu ministrs
1924. gada 25. janvāris17. decembris
Pēctecis:
Zigfrīds Anna Meierovics
Priekštecis:
Latvijas sūtnis ASV
19251927
Pēctecis:
Alfrēds Bīlmanis
Priekštecis:
Ludvigs Ēķis
Latvijas sūtnis Lietuvā
19341940
Pēctecis:
[[]]