Kordēlija (pavadonis)

Vikipēdijas lapa
Kordēlija
Voyager 2 attēls. Kordēlija, Ofēlija un Urāna gredzeni
Atklāšana
Atklājējs/i Ričards Džons Terils
Atklāšanas datums 1986. gada 20. janvāris
Orbitālie parametri
Epoha 1986. gada 19. janvāris[1]
Lielā pusass (rādiuss) 49 751.722 ± 0.149 km [1]
Ekscentricitāte 0.00026 ± 0.000096 [1]
Apriņķojuma periods 0.33503384 ± 0.00000058 d [1]
Slīpums 0.08479 ± 0.031° (pret Urāna ekvatora plakni) [1]
Riņķo ap Urāns
Fiziskie parametri
Dimensijas 50 x 36 x 36 km[2]
Masa ~4.4×1016 kg
Vidējais blīvums ~1.3 g/cm3[3]
Ass slīpums 0 [2]
Albedo 0.07[3]
Redzamais spožums 23.62±0.35[3]

Kordēlija, arī Urāns VI,[4] ir Urāna pavadonis. Tas ir pirmais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.

Atklāšana un nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavadonis tika atklāts 1986. gada 20. janvārī, Voyager programmas darbiniekam R.Terilam izpētot starpplanētu zondesVoyager 2” attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1986 U7.[5] Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim vēlāk piešķīra nosaukumu Kordēlija. Kordēlija ir karaļa Līra jaunākā meita Šekspīra drāmā „Karalis Līrs”.

Orbīta un fizikālie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kordēlija ir neliels pavadonis. Tā diametrs ir apmēram 40.2 ± 6 km. Pavadonis pēc atklāšanas 1986. gadā vairs nebija novērots līdz pat 1997. gadam, kad to atkal ieraudzīja Habla kosmiskā teleskopa attēlos.[6] Kordēlija ir mazizpētīts pavadonis. „Voyager 2” attēlos tas izskatās kā garens objekts, kura ass vērsta uz Urānu.

Kordēlija darbojas kā pavadonis-gans attiecībā pret Urāna ε gredzenu.[7] Paisuma spēku iedarbībā Kordēlijas orbīta pakāpeniski samazinās.[2]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]