Ofēlija (pavadonis)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kordēlija
Uranus rings and two moons.jpg
Voyager 2 attēls. Kordēlija, Ofēlija un Urāna gredzeni
Atklāšana
Atklājējs/i Ričards Džons Terils
Atklāšanas datums 1986. gada 20. janvāris
Orbitālie parametri
Epoha 1986. gada 19. janvāris[1]
Lielā pusass (rādiuss) 53 763,390 ± 0,847 km [1]
Ekscentricitāte (orbītas izstiepums) 0,00992 ± 0,000107 [1]
Apriņķojuma periods 0,37640039 ± 0,00000357 d [1]
Slīpums 0,10362 ± 0,055° (pret Urāna ekvatora plakni) [1]
Pavadonis Urāns
Fiziskie parametri
Dimensijas 54 x 38 x 38 km[2]
Vidējais rādiuss 21,4 ± 4 km[3]
Masa ~5,3×1016 kg
Vidējais blīvums ~1,3 g/cm3[3]
Ass slīpums 0 [2]
Albedo 0,07[3]
Redzamais spožums 22,8 H[4]

Ofēlija, arī Urāns VII[5], ir Urāna pavadonis. Tas ir otrais pavadonis pēc kārtas, skaitot no Urāna.

Atklāšana un nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pavadonis tika atklāts 1986. gada 20. janvārī, Voyager programmas darbiniekam R.Terilam izpētot starpplanētu zondesVoyager 2” attēlus. Tam tika piešķirts pagaidu apzīmējums S/1986 U8[6]. Starptautiskā Astronomijas savienība pavadonim vēlāk piešķīra nosaukumu Ofēlija. Ofēlija ir tēls Viljama Šekspīra lugā „Hamlets”, Polonija meita, Hamleta mīļākā.

Orbīta un fizikālie parametri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ofēlija ir neliels pavadonis. Tā diametrs ir apmēram 42,8 ± 8 km. Pavadonis pēc atklāšanas 1986. gadā vairs nebija novērots līdz pat 1997. gadam, kad to atkal ieraudzīja Habla kosmiskā teleskopa attēlos.[7] Ofēlija ir mazizpētīts pavadonis. „Voyager 2” attēlos tas izskatās kā garens objekts, kura ass vērsta uz Urānu.

Ofēlija darbojas kā pavadonis-gans attiecībā pret Urāna ε gredzenu.[8] Paisuma spēku iedarbībā Ofēlijas orbīta pakāpeniski samazinās. [2]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]