Krišs
Krišs ir latviešu personvārds.
Latvijā pirmais vārddošanas gadījums reģistrēts 1743. gadā Rūjienā.[1] Vārda dienu kalendārā ierakstīts 1783. gadā,[1] to svin 24. janvārī. Personvārds bija bieži sastopams 19. gadsimtā, taču zaudēja popularitāti starp 1920. un 1930. gadu.[2] Pēc Latvijas Republikas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2024. gada 31. martā Latvijas iedzīvotāju reģistrā bija reģistrētas 470 personas ar vārdu Krišs.[3] Biežāk sastopams Kurzemē, retāk Zemgalē un Pierīgā.[2]
Personvārda vēsturiskās izplatības areāls liecina, ka Krišs varētu būt sinkopes ceļā lībiskajā dialektā lokalizēta vārda Krists forma (sal. viš — viņš, viņa; meitiš — meitene). Savukārt personvārds Krists ir cēlies kā iesauka no vārda Kristiāns (latīņu: Christianus — „kristietis”, „Kristus sekotājs”).
Cilvēki ar šādu vārdu
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Krišs Birznieks (1883—1929), lauksaimnieks un politiķis
- Krišs Grundmanis (1989), hokejists
- Krišs Kārkliņš (1996), futbolists
- Krišs Ķūķis (1874—1945), Latvijas Bruņoto spēku virsnieks
- Krišs Liepiņš (1863—1929), kapteinis tālbraucējs
- Krišs Lipsbergs (1993), hokejists
Cilvēki ar vairākiem vārdiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kristaps Krišs Upelnieks (1891—1944), Kureļa grupas štāba priekšnieks, Latvijas Centrālās padomes loceklis
Uzvārdi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Krišakmens
- Krišāns
- Krišbergs
- Kriškalns
- Kriškāns
- Krišlauks
- Krišmanis
- Krišs
- Krišuks
Radniecīgi vārdi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Klāvs Siliņš. Latviešu personvārdu vārdnīca. Rīga : Zinātne, 1990. 205. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 «100 populārākie jaundzimušo vārdi Latvijā». Skatīts: 2024. gada 26. jūnijā.
- ↑ «Personvārdu datu bāze». 2024. gada 31. marts. Skatīts: 2023. gada 26. jūnijā.