Vārda diena

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Vārda diena ir diena, kad tiek svinēta kādas personas kalendārā ierakstītā vārda diena. Vārda dienas svinēšana nav vienlīdz pieņemta visās pasaules valstīs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1712. gadā izdotā Zviedrijas vārda dienu kalendāra februāra lapa. To lietoja arī Zviedru Vidzemes teritorijā.

Vārda dienas atzīmēšanas pirmsākumi saistāmi ar agrīno kristiešu tradīciju katru dienu pieminēt kādu svēto. Svētajiem viduslaikos tika piešķirtas savas dienas (Svēto kalendārs), kad tie tika slavināti. Visu svēto diena 1. novembrī tika veltīta visu svēto piemiņas svinēšanai. Pēc 1054. gada Lielās shizmas, Austrumu un Rietumu Baznīcās lieto atšķirīgus svēto dienu kalendārus.

Parasti jaundzimušajam vārdu piešķīra kristīšanas dienā, izvēloties viņa dzimšanas dienā svinamā svētā aizbildņa vārdu. Piemēram, 1483. gada 10. novembrī dzimušais Mārtiņš Luters pēc kristīšanas nākamajā dienā ieguva Mārtiņa kristīgo vārdu. Tomēr seno tradīciju ietekmē Latvijā vēl arvien tiek atzīmētas tādas svēto dienas kā Jurģi (23. aprīlī), Jāņi (24. jūnijā), Pēteri (28. jūnijā), Annas (26. jūlijs), Māras (15. augustā), Mārtiņi (10. novembrī), Miķeļi (29. septembrī), kā arī atdzimusī Valentīna diena (14. februārī).

18. gadsimtā Zviedrijā sāka izdot oficiālu vārda dienu kalendāru, kas vēlāk iegājās arī daudzās citās Eiropas valstīs. Vēlāk daudzās zemēs, arī Latvijā, svēto kalendārus papildināja ar vietēji lietotajiem vārdiem, kas vēl arvien pastāvēja līdzās oficiāli dotajiem kristīgajiem vārdiem. 1789. gadā publicētajā Sunākstes mācītāja Stendera izdotajā vārdnīcā Lettisches Lexikon minēts vairāk kā 100 latviešu personvārdu, piemēram, Balcers, Biernis, Jēcis, Kaspers, Lapiņš, Birre, Nēze, Dārta, Ķērsta, Kača, Bille, Sape, Zuze[1], kas galvenokārt bija kristīgo personvārdu latviskojumi. Savukārt Rubenes mācītāja Hardera 1781.—1790. gadā izdotajā „Vidzemes kalendārā” blakus citās Eiropas valstīs izplatītajiem vārdiem vēl arvien bija atrodami arī apmēram 70 latviskas cilmes vārdi, piemēram, Mīliņš, Mieriņš, Laimīts, Gudriņš, Gaišuls, Glābiņš, Labdars, Taisniņš, Strāduls, Bezbailis, Lēnprātulis, Dāvātiņš, Dievbītiņš, Dievkāriņš, Dievdots, Labklājīte, Mēlvaldīte, Pastāvule, Dievklausīte, Klusīte, Žēlīte, Dārdzīte, Šķīstula, Varenīte, Skaidrīte. Domājams, ka šie vārdi raksturo vārdu došanas modi brāļu draudžu novados Vidzemē.

Vārda dienu nosaukumi citās valstīs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās vārda dienu svinēšana izplatīta daudzās Eiropas un Latīņamerikas valstīs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Daiga Mikuļska. «Mans vārds — mana bagātība». tvnet.lv, 2003. gada 18. septembris. Skatīts: 2015. gada 31. janvārī.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]