Krišs Ķūķis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Krišs Ķūķis
Latvijas armijas pulkvedis
Latvijas armijas pulkvedis
Personīgā informācija
Dzimis 1874. gadā
Valsts karogs: Krievija Padures pagasts, Kuldīgas apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1945. gadā
Valsts karogs: Vācija Padures pagasts, Kuldīgas apriņķis, Ostlande, Trešais reihs
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Pulkvezleitnants.gif
pulkvedis
Valsts Karogs: Krievijas Impērija Krievijas impērija
Karogs: Latvija Latvija
Struktūra sauszemes armija
Komandēja 1. Kurzemes kājnieku divīzija
Kaujas darbība Pirmais pasaules karš
Latvijas brīvības cīņas
Apbalvojumi
  • Sv. Jura ordenis (IV šķira)
  • Sv. Annas ordenis (IV šķira)
  • Sv. Staņislava ordenis (III šķira ar šķēpiem)
  • Sv. Annas ordenis (III šķira ar šķēpiem)
  • Sv. Staņislava ordenis (II šķira ar šķēpiem)
  • Sv. Annas ordenis (II šķira ar šķēpiem)
  • Sv. Vladislava ordenis (IV šķira ar šķēpiem)
  • Triju Zvaigžņu ordenis (III šķira)
Izglītība Odesas junkuru skola (1900. gadā)

Krišs Ķūķis (dzimis 1874. gadā Kuldīgas apriņķa Padures pagastā (tagadējā Kuldīgas novadā), miris 1945. gadā turpat) bija virsnieks Krievijas impērijas armijā Pirmajā pasaules karā, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku virsnieks Latvijas brīvības cīņās. Miris mocekļa nāvē "Sarkanās bultas" padomju partizānu vienības rokās 1945. gada februārī.

Bērnība un jaunība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krišs Ķūķis dzimis 1874. gadā Kuldīgas apriņķa Padures pagasta kalpa ģimenē. Pirmo izglītību iegūst Padures pagastskolā, kuru beidz kā labākais skolnieks, taču tālāku izglītību ir spiests neturpināt līdzekļu trūkuma dēļ, nākas iztikt ar pašmācību. 1900. gadā Ķūķis iestājas Odesas junkuru skolā, kuru beidz vecākā junkura pakāpē[1].

Pirmais pasaules karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmajā pasaules karā Ķūķis parāda izcilu varonību neilgi pēc kara sākuma 1914. gada 15. augusta kaujā Satšovas. Par spīti smagam ievainojumam Ķūķis turpina vadīt uzbrukumu, saņemot ievērojamu skaitu gūstekņu, 20 ienaidnieka ložmetējus un iegūstot divus trofeju karogus. Par izrādīto drosmi viņš tiek apbalvots ar Svētā Jura oficiera krustu (IV šķiras), Svētā Vladimira krustu (III šķiras) un tiek paaugstināts pulkveža pakāpē. 1916. gadā Ķūķis trešo reizi tiek smagi ievainots un nonāk vācu gūstā[2].

Dienests Latvijas armijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No vācu gūsta Ķūķim izdodas nokļūt Anglijā, un 1919. gadā viņš atgriežas Latvijā, tā paša gada nogalē viņš jau piedalās Bauskas kājnieku pulka formēšanā, ar kuru kopā Zemgales divīzijas sastāvā piedalās Latgales atbrīvošanas cīņās pret lieliniekiem. No 1920. gada aprīļa līdz 28. maijam izpilda 1. Kurzemes kājnieku divīzijas komandiera pienākumus, no 28. maija tiek iecelts par Zemgales divīzijas pagaidu komandiera pienākumu izpildītāju, vēlāk 1920. gadā tiek iecelts par Kurzemes kājnieku divīzijas komandieri, piedalās arī īslaicīgajā robežkonfliktā ar Lietuvas armiju. 1924. gada februārī pulkvedis Ķūķis tiek demobilizēts, kā piemiņu viņš saņem trīs 300 mm lielgabala šāviņus[1]. 1930. gada 8. maijā, 12. Bauskas kājnieku pulka 10 gadu jubilejā viņš tiek apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni[3].

Vēlākā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc demobilizācijas Ķūķis nodarbojas ar zirgkopību lauku saimniecībā Padures pagasta "Vindulās", pie mājas viņš iedēsta ozolu aleju[2]. Ķūķis arī nodarbojas ar politisko darbību, darbojas Nacionālajā apvienībā, kā arī ir Nacionālā kluba prezidents. No Nacionālās apvienības tiek ievēlēts 2. Saeimā[4], taču pēc pusgada Saeimu pamet partejisko konfliktu dēļ[1].

Nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1945. gadā 18. februāra vakarā "Vindolu" mājās iebrūk "Sarkanās bultas" partizāni, kas, pēc māju izlaupīšanas, aizejot paņem līdzi arī pulkvedi Ķūķi. Viņa mirstīgās atliekas ar nežēlīgas spīdzināšanas pazīmēm tiek atrastas tā paša gada aprīlī netālajā egļu audzē. Ložu pēdas netiek atrastas, no kā secināms, ka nāve iestājusies spīdzināšanas rezultātā. Atmodas gados tur uzstādīts piemiņas akmens[2].

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sv. Jura ordenis (IV šķira), Sv. Annas ordenis (IV šķira), Sv. Staņislava ordenis (III šķira ar šķēpiem), Sv. Annas ordenis (III šķira ar šķēpiem), Sv. Staņislava ordenis (II šķira ar šķēpiem), Sv. Annas ordenis (II šķira ar šķēpiem), Sv. Vladislava ordenis (IV šķira ar šķēpiem), Triju Zvaigžņu ordenis (III šķira).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Pulkvedis un viņa mazdēls». Skatīts: 2012. gada 23. marts.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Pulkvedis Ķūķis un Karosta». Skatīts: 2012. gada 23. marts.
  3. Valdības Vēstnesis Piektdiena, 9. maijs, 1930
  4. Valdības Vēstnesis Ceturtdiena, 22. oktobris, 1925