Krievu dambrete
| ||
| Pamatinformācija | ||
| Augstākais pārvaldes orgāns | Starptautiskā dambretes federācija (IDF) | |
| Pirmsākumi | 1884. gads (Krievija) | |
| Īpašības | ||
| Kontakts starp sportistiem |
nē | |
| Veids | galda spēle | |
Krievu dambrete, neprecīzi arī 64 lauciņu dambrete jeb D64, ir viens no galda spēles un sporta veida dambretes variantiem. To spēlē divi spēlētāji ar baltiem un melniem kauliņiem, kurus pārvieto pa galdiņu, kas sadalīts 64 baltos un melnos lauciņos. Spēlei izmanto tikai melnos lauciņus.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dambretei līdzīgas spēles ir pazīstamas jau no senās Ēģiptes laikiem,[1] bet cik zināms, līdz mūsdienām tām bija izklaides, nevis sporta raksturs, nebija ne organizācijas, ne vispārēju vienotu noteikumu, kurus nācās norunāt pirms spēles. Sākotnēji dažās valstīs, ieskaitot Krieviju, dambretes spēle sadūrās arī ar reliģiskiem aizliegumiem. Tomēr 1649. gadā patriarhs Nikons veco aizliegumu atcēla, un pēc pusgadsimta arī cars Pēteris I piedalījās dambretes mačos ar saviem tuvākajiem padotajiem.[2]
19. gadsimta otrajā pusē vienlaikus ar daudziem citiem sporta un spēļu veidiem Rietumu kultūrā sākās dambretes entuziastu aktivitāte sakārtot tās noteikumus un organizēt lielas sacensības. Dažādās valstīs bija populāras savas versijas, kuras atšķīrās ar nelielām noteikumu vai galdiņa izskata izmaiņām. Par populārāko pasaulē galu galā kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb starptautiskā dambrete, tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa. Viens no tiem bija Krievijas impērijā un vēlāk PSRS populārā krievu dambrete. 1884. gadā krievu spēlētājs Mihails Goņajevs publicēja "Krievu dambretes spēles nolikumu" («Устав игры в русские шашки»), kurā noteica standartu gan noteikumiem, gan sacensībām. Šis nolikums kļuva par pamatu turpmāko sacensību kārtībai.
1887.-1889. gadā Krievijā notika pirmais korespondencdambretes turnīrs, kurā gājienus sūtīja pa pastu. 1894. gadā Pāvels Bodjanskis Maskavā noorganizēja pirmo Krievijas čempionātu, kuri pēc tam notika neregulāri, bet vidēji reizi divos gados. Par stiprāko šā laika spēlētāju tika atzīts maskavietis Sergejs Voroncovs. 1897.-1902. gadā Kijevā Bodjanskis izdeva žurnālu "Dambrete". Krievijas čempionāti pēc 1901. gada neturpinājās, tomēr zemākā līmenī dambretes dzīve valstī saglabāja aktivitāti.
1924. tika noorganizēts pirmais PSRS čempionāts dambretē, 1936. gadā - pirmais PSRS sieviešu čempionāts. Pirms kara PSRS bija reģistrēts vairāk nekā 100 tūkstošu dambretistu.[2]
No 1959. gada Rīgā sāka iznākt žurnāls "Dambrete" latviešu un krievu valodās, kurš pārstāja eksistēt 1992. gadā. PSRS tas bija vienīgais tikai dambretei veltītais periodiskais uzdevums.[1]
Pēc PSRS sabrukšanas ne tikai Krievijā, bet arī citās PSRS kontrolē bijušajās teritorijās krievu dambrete saglabāja popularitāti un tajā turpina notikt vietējie čempionāti.
Tikmēr Vispasaules Dambretes federācija FMJD centās galveno lomu atdot starptautiskajai dambretei, lai gan uzturēja arī sekcijas vairākiem 8x8 galdiņa variantiem - anglosakšu "čekeram", krievu un brazīliešu dambretei. Pirmais pasaules čempionāts krievu dambretē notika tikai 1993. gadā Baltkrievijā. Paralēli ar FMJD savus pasaules čempionātus līdz 2000. gadiem rīkoja arī Krievijas un dažu NVS valstu izveidotā Starptautiskā Krievu dambretes asociācija МАРШ, kuras rezultātus FMJD neatzina un izslēdza no savām rindām Krievijas Dambretes federāciju par piedalīšanos tās darbā.[2]
2015. gada oktobrī 64 lauciņu dambretes nodaļa atstāja FMJD un sāka patstāvīgi rīkot pasaules čempionātus krievu versijā, izveidojot Starptautisko dambretes federāciju (IDF). Tā neatzina pasaules čempionātus brazīliešu dambretē, kurus joprojām rīkoja FMJD; sekojot šai pozīcijai, Krievijas Dambretes federācija atteicās atzīt šos turnīrus un draudēja ar sankcijām Krievijas sportistiem, kuri tajos piedalīsies.[3]
Tomēr FMJD turpināja attīstīt 64 lauciņu dambreti un atkal izveidoja divas 64 lauciņu nodaļas: krievu un brazīliešu. 2018. gadā Krievijas Dambretes federācija izstājās no IDF, un krievu spēlētāji piedalījās pasaules čempionātā, kas notika Turcijā FMJD Brazīlijas dambretes sekcijas paspārnē. FMJD krievu dambretē arī organizē savus turnīrus, 2018. gada oktobrī Krievijā notika pasaules čempionāts krievu versijā, bet 2020. gadā pasaules čempionāts tajā notika Turcijā.
Notiek arī korespondencdambretes turnīri, kuri, atšķirībā no šaha, nav vadošās federācijas oficiāli atzīti.
FMJD līdz 2015. gadam organizēja Pasaules kausu, uzvarētāju kurā noteica pēc piecu 64 lauciņu dambretes paveidu (krievu, brazīliešu, itāliešu, čehu un portugāļu) rezultātu summas; vēlāk sacensību organizāciju pārņēma IDF. 2019. gada turnīros pirmo vietu izcīnīja Dmitrijs Meļņikovs no Krievijas, otrais bija juniors Jānis Fārnests no Latvijas.[4] Tomēr šo turnīru prestižs ir zemāks nekā FMJD rīkotajām tikai krievu dambretes sacensībām redzami vājākā dalībnieku sastāva dēļ.[5]
Vēsture Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmskaru laikā Latvijas izcilākais dambretists bija Jakovs Jovļevs.[6]
Pirmo Latvijas čempionātu krievu dambretē 1930. gadā sarīkoja Voldemārs Lapiņš, kurš tajā arī uzvarēja. Latvijas PSR laikā krievu dambrete tika plaši popularizēta, un 1956.-1957. gada masu turnīra priekšsacīkstēs piedalījās 17600 dalībnieku, bet desmit gadus vēlāk - jau 44386. 1959. gada tika dibināta Latvijas Dambretes federācija.
Uz 2017. gadu Latvijā bija aizvadīts 71 valsts čempionāts krievu dambretē. Latvijas lielmeistars Vladimirs Vigmans izcīnījis piecas medaļas pasaules čempionātos un trīsreiz bijis PSRS čempions.[1][6]
Noteikumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Visi gājieni notiek tikai pa diagonāli. Visas atsauces uz lauciņiem attiecas tikai uz melnajiem lauciņiem.
Sākumstāvoklis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Spēles laukums sastāv no 8×8 kvadrātiem, kas pamīšus ir melni un balti (jeb tumši un gaiši). Katram spēlētājam tuvākās malas kreisais malējais kvadrāts ir melns.
- Katram spēlētājam ir 12 kauliņi. Spēles sākumā kauliņus novieto uz pirmajām 3 rindām vistuvāk spēlētājam. Vidējās divas rindas sākumā ir tukšas.
Gājieni un sišana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Pirmo gājienu izdara spēlētājs, kuram ir baltie kauliņi. Abi spēlētāji gājienus veic pārmaiņus. Gājienu nevar izlaist.
- Parastā gājienā kauliņi var virzīties tikai uz priekšu par vienu lauciņu, kas atrodas diagonāli uz priekšu pa labi vai pa kreisi un nav aizņemts ar citu kauliņu.
- Ja spēlētāja kauliņa tuvākajā lauciņā (gan uz priekšu, gan atpakaļ) ir pretinieka kauliņš un aiz tā ir tukšs lauciņš, tad pretinieka kauliņš ir jāsit, pārlecot ar savu kauliņu tam pāri uz šo tukšo lauciņu. Ja sišanu šajā gājienā var turpināt, tad tas ir jādara tik ilgi, cik iespējams. Ja spēlētājam ir gājiens un ir iespēja nosist kādu pretinieka kauliņu, tad tas ir jādara, pat ja tas ir neizdevīgi.
- Sitot vairākus pretinieka kauliņus, kustības virziens var atkārtoti mainīties par 90 grādu leņķi. Var izvēlēties ērtāko no vairākiem sišanas variantiem. (Tā ir atšķirība no starptautiskās dambretes, kurā ir jāizvēlas tas variants, kurā nosit maksimālu skaitu pretinieka kauliņu.)
- Ja kauliņš sit vairākus pretinieku kauliņus, tad nosistos kauliņus noņem tikai pēc gājiena pabeigšanas, nevis tā laikā (t.s. „turku sitiena” noteikums). Sitiena laikā nedrīkst divreiz nosist vienu un to pašu pretinieka kauliņu, bet tukšu lauciņu drīkst šķērsot atkārtoti.
Dāma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ja kauliņš ar parasto gājienu vai sitiena beigās sasniedz tālāko malu, tas pārvēršas par dāmu.
- Ja sitiena gaitā kauliņš sasniedz tālāko malu, tas kļūst par dāmu un turpina sitienu pēc dāmas noteikumiem (atšķirībā no starptautiskās dambretes, kurā, turpinot sitienu, kauliņš nepārvēršas par dāmu).
- Kad kauliņš pārvēršas par dāmu, to parasti parāda, uzliekot uz tā vēl vienu kauliņu vai apvēršot to otrādi.
- Dāma var brīvi pārvietoties vairākus lauciņus jebkurā virzienā un sist pretinieka kauliņus dažādā attālumā, turklāt izvēloties, kur apstāties pēc tam, tomēr ievērojot noteikumu par obligāto sišanu, kamēr ir tāda iespēja.
Uzvara un neizšķirts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Ja spēlētājs nevar izdarīt gājienu, viņš zaudē. Tas notiek gadījumā, ja spēlētājam vai nu visi kauliņi ir nosisti, vai iesprostoti ar pretinieka kauliņiem.
- Spēlē uz laiku pie tā pārtērēšanas iestājas zaudējums.
- Spēlētājs var padoties un saņemt zaudējumu, ja uzskata savu pozīciju par neizbēgami zaudētu.
- Spēle beidzas ar neizšķirtu:
- ja viens no spēlētājiem piedāvā neizšķirtu un otrs tam piekrīt;
- ja nevienam spēlētājam nav iespējas uzvarēt spēli;
- ja 15 secīgu gājienu laikā ir izdarīti tikai gājieni ar dāmām, nav nosists neviens kauliņš un nav izdarīts neviens gājiens ar parasto kauliņu;
- ja viena un tā pati pozīcija atkārtojas jau trešo reizi (ne obligāti pēc kārtas), turklāt gājiena kārta šai pozīcijā ir tam pašam spēlētājam;
- ja paliek tikai trīs dāmas vai divas dāmas un kauliņš, vai viena dāma un divi kauliņi pret vienu dāmu, kura ieņēmusi garo ceļu, spēle beidzas ar neizšķirtu, ja stiprākais spēlētājs 5 gājienu laikā nav ieguvis uzvarētu pozīciju;
- ja pozīcijā, kur abiem spēlētājiem ir dāmas, nav notikušas spēku izmaiņas - t.i., nav bijis ne nosišanas, ne kauliņa pārvēršanās par dāmu:
- 2 un 3 figūru gadījumā - 5 gājienu laikā;
- 4 un 5 figūru gadījumā - 30 gājienu laikā;
- 6 un 7 figūru gadījumā - 60 gājienu laikā
Pēdējā laikā augsta reitinga sacensībās ieviests izlozes elements, kad spēlētājiem jāsāk nevis no sākumpozīcijas, bet no dažiem jau izdarītiem gājieniem, kuri tiek izlozēti, vai arī ar no sākumpozīcijas nobīdītu kauliņu. Spēlē divas partijas ar identisku sākumpozīciju, vienu ar baltajiem, otru ar melnajiem.[7]
Notācija jeb gājienu pieraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Spēles turnīros un mačos notiek ar pierakstīšanu - katrs spēlētājs pieraksta savu pusgājienu attiecīgā formā atbilstoši dambretes pierakstu noteikumiem. Gājiens ir divu secīgu pusgājienu pāris - balto pusgājiens un melno pusgājiens, šie divi pusgājieni tiek ierakstīti zem viena un tā paša gājiena kārtas numura.
Krievu dambretē lauciņu apzīmējumi ir līdzīgi šahā izmantotajiem apzīmējumiem: horizontālās rindas apzīmē ar skaitļiem no 1 līdz 8, vertikālās - latīņu burtiem no a līdz h. Lai ierakstītu vienkārša kauliņa vai dāmas kustību, vispirms pierakstiet lauku, kurā stāvēja kauliņš vai dāma, pēc tam ielieciet domuzīmi un pierakstiet lauku, uz kura tas ir novietots (piemēram: f4-g5). Ierakstot sišanu, domuzīmes vietā tiek izmantots kols. Apzīmējums f4:h6 nozīmē pāreju no f4 uz h6 ar pretinieka kauliņa nosišanu g5 kvadrātā, un f4:h6:f8:c5:g1 ir pārvietošanās ar četru kauliņu nosišanu. Gājieniem bez sišanas reizēm tiek lietots vienkāršots pieraksts, norādot tikai starta vertikāli - fg5.
Partijas pieraksta piemērs:
1. e3-d4 d6-c5
2. g3-f4?? c5:e3:g5
3. ...
Tāpat kā šahā, arī spēļu pierakstos reģistrēto gājienu raksturošanai tiek izmantotas papildu zīmes. Tie tiek pievienoti ierakstam pēc pusgājiena apzīmējuma, kuru viņi raksturo. Tās izmanto g.k. partiju analīzē.
| Zīme | Nozīme |
|---|---|
| ! | Labs gājiens |
| !! | Ļoti labs, negaidīts, skaists gājiens |
| ? | Kļūda, taču ja slikts gājiens ir uzspiests - zīme netiek ievietota |
| ?? | Rupja kļūda |
| !? | Avantūristisks, azartisks gājiens, kura sekas ir grūti aprēķināt |
| x vai + | Uzvara, acīmredzama pārākuma pozīcija |
| = | Neizšķirts, acīmredzami neizšķirta pozīcija |
| ?! | Ass, bet apšaubāms gājiens |
| ± vai +- | Balto pozicionālā priekšrocība |
| ∓ vai -+ | Melno pozicionālā priekšrocība |
| ±± vai ++-- | Balto nozīmīga pozicionāla priekšrocība |
| ∓∓ vai --++ | Melno nozīmīga pozicionāla priekšrocība |
| ∾ vai ~ | Jebkurš gājiens |
| # | Kauliņa vai kauliņu bloķēšana |
Citas spēles uz krievu dambretes pamata[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Uz 64 lauciņu galdiņa tiek spēlēti daudzi paveidi, taču četriem ir cilme tieši no krievu versijas.
- Pirmais, saukts par "Atdošanu" ("Поддавки"), tiek spēlēts pēc tiem pašiem noteikumiem, bet ar pretējo mērķi - pirmajam atdot vai iesprostot savus kauliņus. Šīs spēles noteikumi tika pirmoreiz publicēti 1884. gadā kopā ar krievu dambretes noteikumiem. Kopš 2011. gada šajā paveidā notiek ikgadēji Krievijas čempionāti.[8]
- Otrais - "Torņi" ("Башни"), kas pirmoreiz aprakstīti 1874. gadā. Šajā paveidā pretinieka kauliņš netiek nosists, bet tiek palikts zem nositēja kauliņa. Izveidojies tornītis pieder virsējā kauliņam krāsai. Ja tas tiek nosists, viņu nositējs to noņem sev un torņa piederība pāriet tam sekojošajam kauliņam. Par uzvaru tiek uzskatīta situācija, kurā pretinieks nevar izdarīt gājienu, jo visi tā kauliņi ir svešos torņos vai bloķēti. Uz šīs spēles pamata šahists Emanuels Laskers izstrādāja savu dambretes paveidu "Laska" ("Lasca"), kurš tiek spēlēts uz 7x7 galdiņa pēc anglosakšu dambretes paveida - čekera - noteikumiem.
- Trešais variants pievieno laukumam vēl divas vertikāles "i" un "k", tādējādi laukums kļūst 8x10 un kauliņu skaits katram pa 15. Arī šajā versijā notiek čempionāti.
- Ceturtais, Rīgas lielmeistara Vigmana piedāvātais, aizpilda visus savu tuvāko trīs rindu lauciņus - gan baltos, gan melnos - ar 24 kauliņiem, un abi spēlētāji spēlē paralēli divas partijas uz dažādas krāsas lauciņiem.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 Latvijas padomju enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 395. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Энциклопедия Кругосвет
- ↑ Заявление Президиума Федерации шашек России. Федерация шашек России (20 сентября 2016).
- ↑ Призёры Кубка мира по шашкам-64 среди мужчин на сайте Международной федерации шашек IDF
- ↑ «IDF64: J.Fārnests piedalās pirmajā pasaules kausa posmā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. novembrī. Skatīts: 2020. gada 27. decembrī.
- ↑ 6,0 6,1 Pēteris Freidenfelds, dambrete Latvijā
- ↑ Партии чемпионата: летающие шашкиПартии чемпионата: летающие шашки
- ↑ I официальный Чемпионат России по шашечным поддавкам