Krievu nacionālisms
.svg)
Krievu nacionālisms (krievu: Русский национализм) ir politiska ideoloģija, etnonacionālisma paveids, kura galvenais jēdziens ir krievu tauta.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]
Krievu nacionālisms kā politiska un ideoloģiska kustība pirmo reizi plašāku popularitāti ieguva 19. gadsimta sākumā; tas bija cieši saistīts ar panslāvisma idejām un pareizticības iedvesmotu reliģisko patriotismu. Tajā laikā radās arī ideja par "trīsvienīgo krievu tautu" (триединый русский народ), ko veidojot "lielkrievi" (krievi), "mazkrievi" (ukraiņi) un baltkrievi.
Krievijas PFSR un vēlāk Padomju Savienībā marksisma-ļeņinisma ideoloģija oficiāli sludināja internacionālismu, apkaroja "lielkrievu šovinismu" un līdz 20. gadsimta 30 gadu sākumam pat īstenoja iesakņošanas politiku, tomēr, pie varas esot Josifam Staļinam, arvien vairāk tika nostiprināta krievu tautas, valodas un kultūras pārākuma ideja, ko padomju propagandā izplatīja, saucot krievu tautu par "pirmo līdzīgo vidū", vienlaikus pastiprinot politiskās represijas pret "nacionālismu" citās Padomju Sociālistiskajās Republikās.[1]
20. gadsimta beigās krievu nacionālisms bija nostiprinājies.[2] 1991. gadā lielākā daļa krievu (80%) par savu dzimteni sauca visu Padomju Savienību.
Mūsdienās visas krievu nacionālistu partijas Krievijā ir oficiāli likvidētas. Tomēr daudzi valdībai lojāli nacionālisti ir iesaistīti Krievijas—Ukrainas karā un Krievijas uzbrukumā Ukrainai.[3][4] Pēc iebrukuma krievu nacionālisms faktiski kļuva par sinonīmu rašismam.
Latvijā
[labot | labot pirmkodu]Krievu nacionālisms Latvijā attīstījās Baltijas pārkrievošanas laikā līdz 1905. gada revolūcijai, pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā un nacionālkomunistu sagrāves 1959. gadā. Publiski tas saasinājās Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā, jo daudziem Latvijas krieviem tas nozīmēja fundamentālu statusa maiņu — no valdošās nācijas uz “svešzemniekiem”, “migrantiem”, “okupantiem”.[5] Mūsdienās krievu nacionālisms Latvijā parasti izpaužas kā apzināta nevēlēšanās mācīties valsts valodu un respektēt vietējo kultūru.
Skatīt vēl
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ Jānis Riekstiņš. «Kā Padomju Savienībā tika veidots krievu tautas pārākuma kults». Latvijas Avīze, 2012. gada 27. februāris. Skatīts: 2023-04-10.
- ↑ Александрович, Иванов Андрей; Леонидович, Казин Александр; Викторович, Светлов Роман (2015). "Русский национализм: основные вехи исторического осмысления". Вестник Русской христианской гуманитарной академии 16 (4): 143–157. ISSN 1819-2777.
- ↑ «"Я нацист. Могу руку вскинуть". В Украине на стороне РФ воюют десятки бойцов российских неонацистских группировок». Настоящее Время (krievu). Skatīts: 2023-04-10.
- ↑ «Как война с Украиной разделила российских националистов – DW – 13.06.2022». dw.com (krievu). Skatīts: 2023-04-10.
- ↑ «Krievu nacionālisms - Latvijas nopietnākais pārbaudījums». ir.lv. Skatīts: 2023-04-10.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krievu nacionālisms.
