Rašisms

Vikipēdijas lapa
Ar Georga lentīti apvienota Krievijas Bruņoto spēku 2022. gada iebrukumā Ukrainā lietota pazīšanās zīme (zvastika), kas drīz vien kļuva par kara un Vladimira Putina politikas atbalsta simbolu.

Rašisms (krievu un ukraiņu: рашизм, hibrīdvārds no angļu: Russia — 'Krievija' un fašisma), retāk arī rusisms un krievu fašisms, ir termins, ko vairāki pētnieki, politiķi un žurnālisti lieto, lai apzīmētu ideoloģiju, sociālo praksi un politisko režīmu pēcpadomju Krievijā.

To definē kā Krievijā radušos fašisma paveidu, kam raksturīgs pareizticīgais tradicionālisms, ksenofobija, šovinisms, iedomāta krievu izredzētība un "īpašā misija", imperiālisms, totalitārisms, pārkrievošana, ideja par Maskavu kā trešo Romu, eiraziānisms, resentiments un revanšisms.[1][2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viena no Krievijas Bruņoto spēku galvenās katedrāles mozaīkām, kurā pareizticīgo ikonogrāfija apvienota ar padomju militāro simbolismu
Valdošās partijas "Vienotā Krievija" jauniešu organizācijas 2022. gada 11. martā Habarovskā rīkota zibakcija, kuras dalībnieki izvietojušies Z burta formā

1995. gadā Ičkerijas Čečenu republikas prezidents Džohars Dudajevs sāka lietot jēdzienu "rusisms", lai raksturotu Krievijas karadarbību Čečenijā kā pieaugošu galēji labējās ideoloģijas izpausmi. Viņaprāt, rusisms ir "naida ideoloģijas paveids, kura pamatā ir lielkrievu šovinisms, bezdvēseliskums un amorālums." No citiem zināmajiem fašisma, rasisma un nacionālisma veidiem tas atšķiroties ar savu īpašo nežēlību gan pret cilvēkiem, gan dabu, un tā darbības princips esot "visu un visa iznīcība, izdedzinātās zemes taktika".[3]

Citur jēdzienu neformāli sāka lietot 2008. gadā, Krievijas—Gruzijas kara laikā, bet angļvalodīgajos plašsaziņas līdzekļos tas sāka izplatīties pēc Krievijas—Ukrainas kara sākuma, kad Krievijas Federācija 2014. gadā okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu un iebruka Ukrainas Donbasā, bet vēl vairāk — pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā. Vislielākā loma jēdziena popularizēšanā bija Augstākajai Radai un Borisa Sevastjanova dziesmai "Tas, bērniņ, ir rašisms" (Это, детка, рашизм).[4]

2021. gada jūnijā tika izdota ap 5000 vārdu gara Vladimira Putina eseja "Par krievu un ukraiņu vēsturisko vienotību", kurā citstarp apgalvots, ka ukraiņi un krievi esot "viena tauta", "viens veselums", to nošķirtība esot vienīgi dažu kļūdu un ārēju spēku apzinātas rīcības rezultāts, bet "Ukrainas patiesa suverenitāte ir iespējama tikai partnerībā ar Krieviju".[5]

2022. gada 3. aprīlī, dienā, kad pasaulē kļuva zināms par Bučas slaktiņu, Krievijas valsts informācijas aģentūra RIA Novosti izdeva politologa Timofeja Sergeiceva rakstu “Ko Krievijai vajadzētu darīt ar Ukrainu”, kurā ieteikts ukraiņu eliti likvidēt, Ukrainu kā valsti iznīcināt, bet Ukrainas iedzīvotājiem veikt "deukrainizāciju", "deeiropeizāciju" un "pāraudzināšanu". Vairāki Ukrainas plašsaziņas līdzekļi rakstu nodēvēja par rašisma manifestu.[6]

2022. gada 19. maijā Krievijas Federālais sakaru, informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas līdzekļu uzraudzības dienests pieprasīja dzēst rakstus Vikipēdijā angļu valodā par rašismu un Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā.[7][8] Tajā pašā dienā The New York Times izdeva amerikāņu vēsturnieka, fašisma pētnieka un Jeila Universitātes profesora Timotija Snaidera rakstu "Mums tas ir jāpasaka. Krievija ir fašistiska", kurā viņš pauda viedokli, ka Krievija atbilstot lielākajai daļai fašisma pētnieku lietotajiem ideoloģijas kritēriju — vadoņa kults, Otrajā pasaules karā mirušo kults un "mīts par impēriskā diženuma bijušo zelta laikmetu, ko atjaunos karš kā attīrošs vardarbības akts".[9][10]

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūrzinātnieks, žurnālists un politiķis Aleksejs Grigorjevs uzskata, ka krievu fašismam tāpat kā vācu nacismam ir raksturīga sadalītās tautas koncepcija un uzdevums to "atkalapvienot" vienā valstī. Ja vācu nacisma gadījumā šajā koncepcijā īpaša loma bija atvēlēta austriešiem, tad krievu fašismā tāda esot ukraiņiem. Savukārt aicinājumus ukraiņus "denacificēt" un Mariupolē veikto iedzīvotāju slaktiņu viņš ir pielīdzinājis nacistu Galīgajam risinājumam (Endlösung).[11]

Neatkarīgās Rīta Avīzes žurnālists Bens Latkovskis uzskata, ka Putina režīmu nevar saukt par fašistisku, jo putinisma jeb rašisma galvenā atšķirība no fašisma "abas šīs ideoloģijas nostāda politiskā spektra gandrīz vai pretējās pusēs" Ja fašisms bija revolucionāra ideoloģija, kuras mērķis bija izveidot jaunu antropoloģisko kārtību un jauna tipa cilvēku, kam bija vajadzīga ārkārtīgi plaša sabiedrības politizācija un mobilizēšana, tad rašisms "ir kontrrevolucionārs, strikti iestājas pret jebkādām sociālām reformām un sabiedrības mobilizāciju".[12]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Igors Šuvajevs. «Par rašismu». Punctum, 2022. gada 29. marts. Skatīts: 2022. gada 21. aprīlī.
  2. Māris Antonevičs. «Rašisms». Latvijas Avīze, 2022. gada 22. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 11. maijā.
  3. «Джохар Дудаев: Что такое русизм?». Chechenpress (krievu). 2014. gada 11. marts. Skatīts: 2022. gada 21. aprīlī.
  4. Arnis Kluinis. «Kā Putinu pazemina no īsta nacista par prastu fašistu». Neatkarīgā Rīta Avīze, 2022. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 11. maijā.
  5. Rita Rudiša. «Putina ticības apliecība». Satori, 2022. gada 25. februāris. Skatīts: 2022. gada 23. martā.
  6. «“Ko Krievijai vajadzētu darīt ar Ukrainu” jeb “Mein Kampf” diktatora Putina gaumē (1.daļa)». sargs.lv. Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija. 2022. gada 8. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 21. aprīlī.
  7. «Krievija prasa dzēst Vikipēdijas angļu šķirkļus par rašismu un Krievijas iebrukumu Ukrainā». Latvijas Avīze. LETA. 2022. gada 19. maijs. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijā.
  8. «Krievija prasa dzēst Vikipēdijas angļu šķirkļus par rašismu un Krievijas iebrukumu Ukrainā». Diena. LETA. 2022. gada 19. maijs. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijā.
  9. Valdis Bērziņš. «Timotijs Snaiders: “Krievija ir fašistiska valsts”». Latvijas Avīze, 2022. gada 23. maijs. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijā.
  10. «Krievijā atdzimušais fašisms izmēģina spēkus Ukrainā». jauns.lv. 2022. gada 30. maijs. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijā.
  11. Aleksejs Grigorjevs. «Nēģēlības apmātība jeb Krievu fašisms». Latvijas Avīze, 2022. gada 2. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 11. maijā.
  12. Bens Latkovskis. «Timotijs Sneiders un Alvis Hermanis kļūdās. Rašisms nav fašisms». Neatkarīgā Rīta Avīze, 2022. gada 26. maijs. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]