Krimas tatāru autonomija
Krimas tatāru autonomija (Krimas tatāru: Qırımtatar muhtariyeti, ukraiņu: Кримськотатарська автономія) ir projekts par Krimas tatāru pašpārvaldes izveidi Krimas pussalas teritorijā Ukrainas sastāvā.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Krimas Autonomā Padomju Sociālistiskā Republika Krievijas PSFR sastāvā tika izveidota 1921. gadā daļā bijušās Taurijas guberņas teritorijas. Dažādi pētnieki nav vienisprātis par to, vai Krimas ASR bija nacionāla vai teritoriāla autonomija.[1]
Padomju varasiestādes par Krimas pamattautām atzina Krimas tatārus un karaīmus. Vienlaikus Krimas ASR visu pussalas lielāko etnisko grupu pašpārvaldes jautājumu risināja izveidojot nacionālos rajonus un ciemu padomes. Trīsdesmitajos gados no 20 Krimas rajoniem 6 bija Krimas tatāru nacionālie rajoni, 2 — vācu, 2 — ebreju un 1 — ukraiņu.
1941. gadā Krimu okupēja Vērmahts, bet pēc tam, kad pussalu 1944. gadā atkaroja Sarkanā armija, padomju varasiestādes Krimas pussalā veica etnisko tīrīšanu, no turienes masveidā deportējot Krimas tatārus, armēņus, grieķus, bulgārus, vāciešus un citas tautas.[2] 1945. gadā Krimas ASR pārveidoja par Krimas apgabalu, bet 1954. gadā padomju vadība Krimu nodeva Ukrainas PSR, kas, Ukrainai pēc PSRS sabrukuma iegūstot neatkarību, palika Ukrainas sastāvā.[3]
2014. gadā Krimu okupēja Krievija, izveidojot Krimas Republiku.[4]
Krimas tatāru tautas statuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2017. gada 7. aprīlī Ukrainas Augstākās Radas sēdē tika reģistrēts likumprojekts Nr. 6315, kas nosaka Krimas tatāru tautas statusu. 2017. gada maijā tika izveidota darba grupa, lai izstrādātu Ukrainas Konstitūcijas grozījumu projektu attiecībā uz Krimu. 2018. gada martā Mežlisa vadība par šo jautājumu tikās ar Ukrainā akreditēto diplomātisko pārstāvniecību un starptautisko organizāciju vadītājiem.
Saskaņā ar Demokrātisko iniciatīvu fonda un Razumkova centra 2018. gadā veiktās aptaujas datiem 50 % ukraiņu atbalsta Krimas tatāru nacionālās autonomijas izveidi, bet tikai 28 % aptaujāto ir pret šo ideju. Vislielāko atbalstu Krimas tatāru autonomijas izveidei Krimā pauž Rietumu reģiona (56%) un Centra (59%) iedzīvotāji, savukārt dienvidos un austrumos šo ideju atbalsta 36–38% iedzīvotāju.[5]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Государственность крымских татар: история и современность. Часть 2». Крым.Реалии (krievu). 2019-08-23. Skatīts: 2024-03-28.
- ↑ «Депортация крымских татар, начатая 18 мая 1944 года - одно из крупнейших преступлений советского режима.». 2016. Skatīts: 28.03.2024.
- ↑ «Возвращение крымских татар: приобретения и потери». BBC News Русская служба (krievu). Skatīts: 2024-03-28.
- ↑ «Крымские татары: история повторяется». RFI (krievu). 2014-07-09. Skatīts: 2024-03-28.
- ↑ «Половина українців хочуть, щоб Крим одержав кримськотатарську автономію». Українська правда (ukraiņu). Skatīts: 2024-03-26.