Kristīne Lagarda
| Kristīne Lagarda Christine Lagarde | |
|---|---|
 2023. gadā | |
| Eiropas Centrālās bankas prezidente | |
|
Amata sākums 2019. gada 1. novembris | |
| Viceprezidents (i) | Luiss de Gindoss |
| Priekštecis | Mario Dragi |
| Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore | |
|
Amatā 2011. gada 5. jūlijs — 2019. gada 31. oktobris | |
| Vietnieks (i) |
Džons Lipskijs Deivids Liptons |
| Priekštecis | Dominiks Stross-Kāns |
| Pēctecis | Kristalina Georgijeva |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1956. gada 1. janvārī.svg){kind=small} Parīze, Francija |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Vilfrīds Lagards (1982—1992, šķīrušies) |
| Bērni | 2 |
| Paraksts |
 |
Kristīne Lagarda (franču: Christine Madeleine Odette Lagarde; dzimusi 1956. gada 1. janvārī)[1] ir Eiropas Centrālās bankas prezidente. Iepriekš bija Starptautiskais Valūtas fonda (SVF) izpilddirektore (2011—2019), pirms tam Francijas tirdzniecības ministre (2005–2007), lauksaimniecības un zvejniecības ministre (2007), ekonomikas, finanšu un rūpniecības ministre (2007–2011).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi 1956. gadā Parīzē skolotāju Roberta un Nikolas Laluetu (Lallouette) ģimenē. Mācījās Havras Fransuā Pirmā licejā un Kloda Monē licejā, bija Francijas nacionālās sinhronās peldēšanas komandas locekle. 1973. gadā viņa turpināja mācības Merilendas štatā Amerikas Savienotajās Valstīs un strādāja par praktikanti ASV Kapitolijā. Studēja Parīzes Nanteras Universitātē, iegūstot maģistra grādus angļu valodā, darba tiesībās un sociālajās tiesībās. 1982. gadā apprecējās ar Vilfrīdu Lagardu. 1981. gadā Lagarda pievienojās Čikāgas Baker & McKenzie juridiskajai firmai, 1995. gadā kļuva par izpildkomitejas locekli un 1999. gada oktobrī par uzņēmuma priekšsēdētāju. 2004. gadā Lagarda kļuva par Globālās stratēģiskās komitejas prezidenti, no 2005. līdz 2007. gadam bija Francijas tirdzniecības ministre, vēlāk darbojās Lauksaimniecības ministrijā, Ekonomikas, finanšu un nodarbinātības ministrijā. Viņa bija pirmā sieviete G8 valstīs, kas kļuva par finanšu un ekonomikas ministri. 2009. gada novembrī The Financial Times viņu nosauca par Eirozonas labāko finanšu ministri.[2]
2011. gada maijā Lagarda paziņoja par savu kandidatūru Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītājas amatam, 2011. gada 28. jūnijā viņu ievēlēja par SVF izpilddirektori,[3][4] [4][5][6] nomainot amatā Dominiku Strosu-Kānu.[7] 2019. gada 1. oktobrī Lagardu SVF izpilddirektores amatā nomainīja Kristalina Georgijeva.
2019. gada 1. novembrī Lagarda kļuva par Eiropas Centrālās bankas izpildvaldes vadītāju.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kristīne Lagarda.
- ↑ «Le Nouvel Economiste». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 28. augustā. Skatīts: 2011. gada 6. jūlijā.
- ↑ From Ralph Atkins, Andrew Whiffin and FT reporters. «FT ranking of EU finance ministers». Financial Times, 2009. gada 16. oktobris. Skatīts: 2010. gada 2. janvāris.
- ↑ Kristīne Lagarde kļūst par SVF vadītāju Arhivēts 2011. gada 2. jūlijā, Wayback Machine vietnē., db.lv
- 1 2 «IMF Executive Board Selects Christine Lagarde as Managing Director». Press Release. IMF. 2011. gada 28. jūnijs. Skatīts: 2011. gada 28. jūnijs.
- ↑ «France's Lagarde elected new IMF chief». Reuters. 2011. gada 28. jūnijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 28. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 28. jūnijs. Arhivēts 2011. gada 28. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Christine Lagarde named IMF chief». BBC News. 2011. gada 28. jūnijs. Skatīts: 2011. gada 28. jūnijs.
- ↑ Par SVF izpilddirektori apstiprināta Kristīne Lagarda, delfi.lv
 | Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|