Kristietība Kosovā
Kristietība Kosovā ir senākā no lielajām reliģijām Kosovā un visā tās reģionā, kuras izplatība aizsākās Romas impērijas laikā. Roma, Bizantija un Pirmā Bulgārijas cariste līdz 10. gadsimtam bija sekmīgi kristianizējušas visu Balkānu reģionu. Pēc serbiem neveiksmīgās Kosovas kaujas 1389. gadā līdz pat 1912. gadam Kosova bija musulmaņu Osmaņu impērijas sastāvdaļa, un tajā notika aktīva islamizācija. Laikā pēc Otrā pasaules kara Kosovu pārvaldīja laicīgās sociālistiskās Dienvidslāvijas varas iestādes. Šajā periodā kosovieši kļuva arvien nereliģiozāki. Mūsdienās 90% Kosovas iedzīvotāju ir cēlušies no musulmaņu ģimenēm, kurās lielākā daļa ir etniskie albāņi,[1] taču ir arī dienvidslāvu valodās runājošie (kuri sevi galvenokārt identificē kā gorani vai bosnieši) un turki.
Romas katoļu baznīca
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Aptuveni trīs procenti etnisko albāņu Kosovā joprojām ir Romas katoļu baznīcas locekļi, neskatoties uz gadsimtiem ilgo osmaņu musulmaņu valdīšanu. Laikā, kad Romas katoļu pāreja uz islāmu bija visstraujākā (XVI gadsimta otrā puse līdz XVIII gadsimta beigām), daudzi islāmā pārgājušie turpināja Romas katoļu rituālus praktizēt slepeni, līdz pati katoļu baznīca to aizliedza no 1703. gada.[2] Vēl 1845. gadā ievērojams skaits cilvēku, kas bija musulmaņi, atzina sevi par Romas katoļiem, lai izvairītos no iesaukšanas armijā.[3] Joprojām tiek ziņots par gadījumiem, kad ģimenes "atgriežas" pie savas Romas katoļu ticības — tiek apgalvots, ka Kosovā ir 65 tūkstoši Romas katoļu un vēl 60 000 Kosovā dzimušu Romas katoļu ārpus Kosovas. Gandrīz visi tie ir etniskie albāņi, nedaudzi ir horvāti. Māte Terēze, kuras vecāki, iespējams, bijuši no Kosovas, savu vīziju, kas izšķīra viņas reliģisko aicinājumu, ieraudzīja Melnās Madonnas baznīcā Letnicā, Kosovā.[4] Viņas vārdā nosaukts Prištinas centrālais bulvāris. 2011. gadā Prištinā tika iesvētīta Romas katoļu katedrāle, kas tika uzcelta uz pašvaldības dāvinātās zemes. Kosovas kara laikā (1999. gadā) notika Kosovas albāņu Romas katoļu baznīcu vandalizācija. Piemēram, Svētā Antonija Romas katoļu baznīcā, kas atrodas Džakovā, serbu karavīri nodarīja lielus postījumus.[5] Prištinā Dienvidslāvijas serbu virsnieki izdzina mūķenes un priesteri no Svētā Antonija katoļu baznīcas un tornī uzstādīja lidmašīnu radaru, kā rezultātā NATO sabombardēja baznīcu un apkārtējās mājas.[6]
Pareizticīgā baznīca
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Serbu tautības iedzīvotāju skaits, kas tiek vērtēts ap 100 000 cilvēku, bet pirms Kosovas kara to 1991. gadā bija ap 200 000, galvenokārt ir serbu pareizticīgie, kas pieder pie Austrumu Pareizticīgās baznīcas. Kosovā ir 26 klosteri un daudzas baznīcas, serbu pareizticīgo baznīcas un klosteri,[7][8][9] no kuriem trīs ir pasaules mantojuma objekti: Pečas patriarhālais klosteris (kaut arī Serbijas pareizticīgo baznīcas patriarhs jau gadsimtiem ilgi dzīvo citur), Visoki Dečani un Gračanica. Pēc serbu valdīšanas beigām 1999. gadā tika iznīcināti vairāki desmiti baznīcu, bet daudzas citas vandalizētas, un vēl 36 tika daļēji vai pilnīgi sagrautas vardarbības nedēļā 2004. gada martā.[10]
Protestantisms
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kosovā ir arī neliels skaits evaņģēlisko protestantu, kuru tradīcija aizsākās metodistu misionāru darbā Monastiras (tagad Bitolas) pilsētā 19. gadsimta beigās. Viņus pārstāv Kosovas protestantu evaņģēliskā baznīca (KPEC).[11]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Muslims in Europe: Country guide». BBC News. 2005-12-23.
- ↑ Malcolm, Noel, Kosovo: A Short History, pp. 173-175
- ↑ Maslcolm, Noel, Kosovo: A Short History pp 186-187
- ↑ Greene,Meg: Mother Teresa: A Biography, Greenwood Press, 2004, page 11
- ↑ Robert Bevan. The Destruction of Memory: Architecture at War. Reaktion books, 2007. 85. lpp. ISBN 9781861896384. "Major damage to the Roman Catholic church of St Anthony in Gjakova, reportedly bombed by NATO, was actually committed by Serbian soldiers."
- ↑ Stephen Schwartz. Kosovo: Background to a War. London : Anthem Press, 2000. 161. lpp. ISBN 9781898855569.Schwartz 2000. " Albanian Catholic churches were also vandalized. Riedlmayer learned that Serb officers had installed anti-aircraft radar in the steeple of St. Anthony's Catholic church in Prishtina, after ejecting the priest and nuns; NATO bombing of the radar, and therefore the church and surrounding houses, would have been labelled an atrocity."
- ↑ International Crisis Group. «Religion in Kosovo», 2001-01-31. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-07-08. Skatīts: 2009-07-24.
- ↑ «International Religious Freedom Report 2007 (U.S. Department of States) - Serbia (includes Kosovo)». State.gov. Skatīts: 2010-04-28.
- ↑ «International Religious Freedom Report 2006 (U.S. Department of States) - Serbia and Montenegro (includes Kosovo)». State.gov. Skatīts: 2010-04-28.
- ↑ United Nations High Commissioner for Refugees. «Refworld | Kosovo: Nobody charged for destruction of Orthodox churches and monasteries». UNHCR, 2004-05-06. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-05-10. Skatīts: 2009-07-20.
- ↑ Protestant Church of Kosovo web page. «Mirësevini në faqen zyrtare të Kishës Protestante Ungjillore të Kosovës». Skatīts: 2010. gada 12. novembris.