Māte Terēze

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Māte Terēze
Mater Teresia Calcuttensis
Māte Terēze
Personīgā informācija
Dzimusi 1910. gada 26. augustā
Skopje, Osmāņu impērija, (tagad Karogs: Maķedonija Maķedonija)
Mirusi 1997. gada 5. septembrī (87 gadi)
Kolkata, Karogs: Indija Indija
Dzīves vieta Indija
Pilsonība Indija
Tautība albāniete
Nodarbošanās katoļu mūķene, sabiedriskā darbiniece

Māte Terēze, īstajā vārdā Anjeze Gondža Bojadžiu (albāņu: Anjezë Gonxhe Bojaxhiu; dzimusi 1910. gada 26. augustā, mirusi 1997. gada 5. septembrī), bija albāņu izcelsmes katoļu sabiedriskā darbiniece. Žēlsirdības misionāru reliģiskā ordeņa dibinātāja. 1979. gada Nobela Miera prēmijas laureāte.[1] Kļuva slavena ar žēlsirdības darbu Kalkutas nabadzīgo iedzīvotāju vidū.

Dzimusi albāņu ģimenē Osmāņu impērijas pilsētā Skopjē (tagad tā ir Maķedonijas galvaspilsēta). Kad meitenei bija 12 gadi, viņa pārsteidza savu ģimeni, paziņojot, ka grib kļūt par mūķeni. 18 gadu vecumā devās uz Īriju, iestājās loratenciešu klosterī, kur pieņēma vēlāk visai pasaulei zināmo vārdu — Terēze. Vēlāk viņu nosūtīja uz Kolkatu Angļu Indijā, kur loratenciešu vadītā vidusskolā mācīja ģeogrāfiju turīgo indiešu meitenēm. Vēlāk Terēze kļuva par šīs skolas direktori.

Izšķirošo lēmumu mainīt dzīvi un pievērsties nabadzības novārdzinātajiem Māte Terēze pieņēma pēc 20 skolā nostrādātajiem gadiem. 1948. gadā no Romas pāvesta Pija XII saņēma atļauju dzīvot kā neatkarīgai mūķenei. 1950. gadā Vatikāns oficiāli paziņoja par Mātes Terēzes Žēlsirdības ordeņa nodibināšanu. 1965. gadā pāvests Pāvils VI atļāva Terēzes vadītajai labdarības misijai sākt darbu arī ārpus Indijas. Mātes Terēzes nāves brīdī vairāk nekā 5000 mūķeņu aptuveni 100 valstu 600 patversmēs rūpējās par pamestiem bērniem, slimiem un veciem cilvēkiem. 1979. gadā Māte Terēze saņēma Nobela Miera prēmiju, kuru ziedoja savas kustības patversmēm — viņa atteicās arī no Nobela prēmijas laureātu svinīgā mielasta, lūdzot, lai tam paredzētos līdzekļus atdotu viņas aprūpējamiem.

Māte Terēze nomira 1997. gada 5. septembrī. Viņas bērēm Indijā bija piešķirts valsts ceremonijas statuss. Tajās piedalījās ap 20 000 cilvēku, taču abpus 10 kilometrus garajam ceļam, ko lafete ar mātes Terēzes mirstīgajām atliekām veica līdz apbedījuma vietai, stāvēja apmēram miljons cilvēku. 2003. gada 19. oktobrī Jānis Pāvils II Māti Terēzi beatificēja.

Viņa savas dzīves laikā saņēmusi vairākus apbalvojumus: 1978. gadā — Balzana prēmiju, 1979. gadā — Nobela Miera prēmiju, 1980. gadā — Bharat Ratna, 1985. gadā — Prezidenta brīvības medaļu. Pazīstamas ir mātes Terēzes grāmatas par garīgiem jautājumiem, vairākas sarakstītas kopā ar domubiedru brāli Rožē - Tezē kopienas radītāju.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. The Nobel Peace Prize 1979. Nobel Foundation.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Māte Terēze


Apbalvojumi
Priekštecis:
Anvars Sadats
Menahems Begins
Nobela Miera prēmija
1979. gads
Pēctecis:
Adolfo Peress Eskivels