Kristofers Hičinss
| ||||||||||||||||
| ||||||||||||||||
.svg){kind=small}
_2.png)
Kristofers Eriks Hičinss (angļu: Christopher Eric Hitchens, dzimis 1949. gada 13. aprīlī, miris 2011. gada 15. decembrī) bija britu un amerikāņu publicists, rakstnieks, polemiķis un žurnālists.
Publicējies daudzos ievērojamos Lielbritānijas un ASV izdevumos − New Statesman, The Nation, The Atlantic, The London Review of Books, The Times Literary Supplement un Vanity Fair. Hičinss ir vairāk nekā trīsdesmit grāmatu autors, līdzautors, redaktors vai līdzredaktors. Viņa darbu tematika ir galvenokārt politika, literatūra un reliģija. Biežs viesis sarunu šovos un pazīstams lektors konferencēs, kā arī aktīvs debašu dalībnieks. Konfrontējošā debašu stila dēļ tiek gan slavināts, gan pelts. Pazīstams arī vairāku netradicionālu uzskatu dēļ − kritizējis tādas pazīstamas publiskas personas kā māti Terēzi, Billu Klintonu, Henriju Kisindžeru, princesi Diānu un pāvestu Benediktu XVI.
Pēc politiskajiem uzskatiem definējis sevi kā sociālistu un marksistu, bet sāka distancēties no "kreisajiem" politiskajiem spēkiem pēc to pasīvās reakcijas uz Salmana Rušdi "Sātanisko vārsmu" fatvu. 2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV pastiprināja viņa viedokli par ASV ārpolitiku: tai aktīvi jārīkojas pret "fašismu ar islāma seju".[1] Publicēja vairākus rakstus, aizstāvot karu Irākā, kā dēļ Hičinsu dēvēja par neokonservatīvo, tomēr pats autors uzsvēra, ka noteikti nav "nekāda veida konservatīvais". Viņa draugs rakstnieks Īans Makevans uzskatīja, ka Hičinss pārstāv prettotalitāros kreisos spēkus.[2][3] 2010. gadā intervijā BBC Hičinss atzina, ka joprojām sevi uzskata par marksistu.[4]
Kā pazīstams reliģijas kritiķis un antiteists, Hičinss uzskatīja, ka cilvēks var būt ateists un vēlēties, kaut dievs eksistētu, bet antiteists ir tāds cilvēks, kurš ir atvieglots, ka tādam apgalvojumam nav nekādu pierādījumu.[5] Viņaprāt, reliģija un pats dieva vai augstākas būtnes koncepts ir totalitārisma paveids, kas sagrauj indivīda brīvību, un ka runas brīvībai un zinātniskiem atklājumiem būtu jādefinē ētikas normas un pilsoniskas sabiedrības būtība, nevis reliģijai. Viņa 2007. gadā izdotais pretreliģiskais polemikas darbs "Dievs nav dižs" (God is not Great) ir pazīstamākais Hičinsa darbs.
Hičinss mira 2011. gada 15. decembrī no barības vada vēža izraisītām komplikācijām. Viņš pats nenoliedza, ka slimība, visticamāk, radusies tāpēc, ka viņš visu mūžu daudz smēķējis un lietojis alkoholu.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ He Knew He Was Right http://www.newyorker.com/archive/2006/10/16/061016fa_fact_parker?currentPage=all
- ↑ Eaton, George. The New Statesman Interview: Christopher Hitchens www.newstatesman.com, 12 July 2010. Retrieved 7 November 2010. Hitchens recalls in his memoir having been "invited by Bernard-Henri Levy to write an essay on political reconsiderations for his magazine La Regle du Jeu. I gave it the partly ironic title: 'Can One Be a Neoconservative?' Impatient with this, some copy editor put it on the cover as 'How I Became a Neoconservative.' Perhaps this was an instance of the Cartesian principle as opposed to the English empiricist one: it was decided that I evidently was what I apparently only thought."
- ↑ «A discussion about Christopher Hitchens (52-minute video)». charlierose.com. 2012. gada 13. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 4. septembrī. Skatīts: 2012. gada 12. oktobris.
- ↑ Paxman meets Hitchens full 30 minute interview with BBCs Jeremy Paxman RIP YouTube
- ↑ Andre Mayer. «Nothing sacred—Journalist and provocateur Christopher Hitchens picks a fight with God». Canadian Broadcasting Corporation, 2007. gada 14. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 2. maijs.
- ↑ Lucy Popescu. «Mortality, by Christopher Hitchens». The Independent, 2012. gada 30. aprīlis. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 29. augustā. Skatīts: 2012. gada 16. septembris.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kristofers Hičinss.
|