Kristofors Fīrekers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kristapa Fīrekera rokraksts.

Kristofors Fīrekers (vācu: Christoph Fürecker, latīņu: Cristophorus Füreccerus; ap 1612. - 1684./1685.), arī Kristaps Fīrekers, bija vācbaltu cilmes latviešu dzejnieks un valodnieks. Dibinājis latviešu sillabatoniskās dzejas tradīcijas, sacerējis garīgās dziesmas, tulkojis emocionāli spēcīgo un tēlaino reformācijas laika garīgo dzeju. Viņš ir mēģinājis panākt, lai latviešu baznīcas dziesmas mākslinieciskās izteiksmes ziņā kļūtu līdzvērtīgas Rīgas vācu dziesmu grāmatai. Fīrekers pirmais latviešu dziesmās ieveda skaidru ritumu un atskaņas.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis ap 1612. gadu[1] Neretas draudzes novada luterāņu mācītāja ģimenē. No 1632. gada studēja teoloģiju un senās valodas jaundibinātajā Tērbatas Universitātē, kurā imatrikulējās kā Nerftā Semgallus ("Neretietis no Zemgales"). 1636. gada 6. oktobrī viņš imatrikulēts Leidenes universitātē.[2] Pēc studijām atgriezās Zemgalē, kur strādāja par mājskolotāju Pienavas muižā, vēlāk Džūkstes muižā. Apprecējās ar pārtikušu un brīvu latviešu zemnieku atraitni un dzīvoja Dobeles apkārtnē. No 1650.-1661. gadam Dobeles mācītājs Heinrihs Adolfi no Fīrekera uzlabojis latviešu valodas zināšanās un aicināja viņu tulkot latviski garīgās dziesmas. Dziesmām bijuši lieli panākumi, kas mudināja Fīrekeru ķerties pie Bībeles tulkošanas. Tomēr nevienu no iesāktajiem darbiem Fīrekers nav pabeidzis, jo pēc smadzeņu triekas viņš zaudēja spēju rakstīt un runāt, mūža beigas pavadīja Tukumā vai Slokā.

Dziesmu krājumi ar Fīrekera sacerētajām dziesmām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1671. gadā Rīgā izdotā dziesmu grāmata Lettische Christliche Lieder und Psalmen;
  • 1685. gadā Heinriha Adolfi izdotā Kurzemes dziesmu grāmata Vermehrtes Lettisches Hand-Buch.

Devums valodniecībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

K. Fīrekera izstrādātā ortogrāfija bija labāka un modernāka par vēlāk lietoto. Izmantojot Fīrekera savāktos latviešu valodas materiālus, ir izdoti vairāki latviešu valodniecības darbi:

  • 1685. gadā Heinrihs Adolfi izdevis latviešu gramatikas grāmatu "Erster Versuch einer kurzverfasseten Anleitung zur lettischen Sprache" ("Pirmais mēģinājums sniegt īsu ievadu latviešu valodā", ).
  • 1685. gadā G. Dreselis izdevis "Ganz kurze Anleitung zur lettischen Sprache" ("Pavisam īss ievads latviešu valodā").
  • Nepublicēta palikusi K. Fīrekera latviešu - vācu vārdnīca, tās materiālus savos darbos iestrādāja 18.gs. vārdnīcu sastādītāji (divi K. Fīrekera vārdnīcas noraksti atrodas Fundamentālajā bibliotēkā).
  • Tulkojis daļas no Bībeles, kuras vēlāk izmantojis E. Gliks.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Teodors Zeiferts par Fīrekeru
  • Līgotņu Jēkabs. Juris Mancelijs, Kristaps Firekers, Ernests Gliks: biografiski raksturojumi ar izmeklētiem paraugiem no viņu rakstiem. Rīga: A. Jessens, 1924. - 69 lpp.
  • Bērziņš, L. Kristofors Fürekers un viņa nozīme latviešu literatūrā. Filologu Biedrības Raksti, nr. 8, 1928, 145. lpp.
  • Zemzare, D. Latviešu vārdnīcas (līdz 1900. gadam). Rīga: Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas izdevniecība, 1961.
  • Draviņš, K. Christophor Füreckers, Adolphiis und anderer Anteil an der lettischen Grammatik vom Jahre 1685. Altlettische Schriften und Verfasser 1, Lund, 1965, S. 83.
  • Fennell, T. Fürecker's dictionary: the first manuscript. Rīga: Latvijas Akadēmiskā Biblioteka, 1997.
  • Fennell, T. Fürecker's dictionary: the second manuscript. Rīga: Latvijas Akadēmiskā Biblioteka, 1998.
  • Vanags, P. Erstlinge lettischen Drucks – Kristofora Fīrekera rakstība iespiestā veidā. Baltistica 46(1), 2010, 119.–128. lpp.
  • Grudule, Māra. Kurzemes dzejnieks Kristofors Fīrekers: dzīve un dziesmas, Māras Grudules apcerētas un sakārtotas. [Rīga]: LU Akadēmiskais apgāds, 2015.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]