Kristofors Fīrekers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Kristofors Fīrekers (vācu: Christoph Fürecker, latīņu: Cristophorus Füreccerus; ap 1615. - 1684./1685.), arī Kristaps Fīrekers, bija vācbaltu cilmes latviešu dzejnieks un valodnieks. Dibinājis latviešu sillabatoniskās dzejas tradīcijas, sacerējis garīgās dziesmas, tulkojis emocionāli spēcīgo un tēlaino reformācijas laika garīgo dzeju. Viņš ir mēģinājis panākt, lai latviešu baznīcas dziesmas mākslinieciskās izteiksmes ziņā kļūtu līdzvērtīgas Rīgas vācu dziesmu grāmatai. Fīrekers pirmais latviešu dziesmās ieveda skaidru ritumu un atskaņas.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis ap 1615. gadu Neretas mācītāja ģimenē. No 1632. gada studējis teoloģiju un senās valodas jaundibinātajā Tērbatas universitātē, kurā imatrikulējies kā Nerftā Semgallus ("Neretietis no Zemgales"). Pēc studijām atgriezies Zemgalē, kur strādājis par mājskolotāju Pienavas muižā, vēlāk Džūkstes muižā. Apprecējies ar pārtikušu un brīvu latviešu zemnieku atraitni un dzīvojis Dobeles apkārtnē. No 1650.-1661. gadam Dobeles mācītājs Heinrihs Adolfi no Fīrekera uzlabojis latviešu valodas zināšanās un aicinājis viņu tulkot latviski garīgās dziesmas. Dziesmām bijuši lieli panākumi, kas mudinājis Fīrekeru ķerties pie Bībeles tulkošanas. Tomēr nevienu no iesāktajiem darbiem Fīrekers nav pabeidzis, pēc smadzeņu triekas zaudējis spēju rakstīt un runāt, mūža beigas pavadījis Tukumā vai Slokā.

Dziesmu krājumi ar Fīrekera sacerētajām dziesmām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1671. gadā Rīgā izdotā dziesmu grāmata Lettische Christliche Lieder und Psalmen;
  • 1685. gadā Heinriha Adolfi izdotā Kurzemes dziesmu grāmata Vermehrtes Lettisches Hand-Buch.

Devums valodniecībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

K. Fīrekera izstrādātā ortogrāfija bija labāka un modernāka par vēlāk lietoto. Izmantojot Fīrekera savāktos latviešu valodas materiālus, ir izdoti vairāki latviešu valodniecības darbi:

  • 1685. gadā Heinrihs Adolfi izdevis latviešu gramatikas grāmatu "Erster Versuch einer kurzverfasseten Anleitung zur lettischen Sprache" ("Pirmais mēģinājums sniegt īsu ievadu latviešu valodā", ).
  • 1685. gadā G. Dreselis izdevis "Ganz kurze Anleitung zur lettischen Sprache" ("Pavisam īss ievads latviešu valodā").
  • Nepublicēta palikusi K. Fīrekera latviešu - vācu vārdnīca, tās materiālus savos darbos iestrādāja 18.gs. vārdnīcu sastādītāji (divi K. Fīrekera vārdnīcas noraksti atrodas Fundamentālajā bibliotēkā).
  • Tulkojis daļas no Bībeles, kuras vēlāk izmantojis E. Gliks.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]