Krišjānis Ancītis
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
.svg){kind=small}
Krišjānis Ancītis (dzimis 1911. gada 28. oktobrī, miris 1963. gada 8. janvārī) bija latviešu valodnieks un literatūrzinātnieks, Valdemāra Ancīša vecākais brālis. Strādāja letonikas un dialektoloģijas nozarē.[1]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1911. gada 28. oktobrī Aknīstes pagasta "Ancīšos"[1][2] lauksaimnieka Jāņa Ancīša un viņa sievas Emīlijas, dzimušas Mežaraupes, ģimenē.
Mācījās Aknīstes pagastskolā un Subates reālģimnāzijā.[2] 1934. gadā absolvēja studijas Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļā,[1] līdztekus no 1933. līdz 1938. gadam strādāja par skolotāju Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā.[1] 1938.—1939. mācību gadā papildinājās slāvu filoloģijas studijās Varšavas Universitātē, tai pašā laikā lasīja latviešu valodas kursu studentiem.[1]
Pirms Otrā pasaules kara sākumā 1939. gada vasarā atgriezās Latvijā, strādāja Rakstu un mākslas kamerā, pēc Latvijas okupācijas no 1940. līdz 1944. gadam — Vēstures muzejā.[1] 1944. gadā viņu iesauca Latviešu leģionā, 1945. gadā krita gūstā[1] un līdz 1946. gadam bija ieslodzīts Uhtas Gulaga nometnē Komi APSR.[1] Pēc atbrīvošanas Ancītis strādāja Valodas un literatūras institūtā, kur bijis ārštata materiālu vācējs, pēc tam bijis Vārdnīcu sektora štata darbinieks Valodas un literatūras institūtā.[1]
Miris 1963. gada 8. janvārī Rīgā, apglabāts Meža kapos.[1]
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1933. gada Ancītis publicēja apmēram 30 rakstus un kritiku, tai skaitā par Krišjāņa Barona un Garlība Merķeļa mūža darbu.[1] Presē un rakstu krājumos publicētie raksti un recenzijas par tautasdziesmu valodu, metriku, literatūras teoriju un vēsturi, kā arī par etniskiem jautājumiem.
- Lietvārdu reģistri R. Klaustiņa un J. Endzelīna "Latvju tautas daiņām" (1932)
- Aknīstes izloksne (1977).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,00 1,01 1,02 1,03 1,04 1,05 1,06 1,07 1,08 1,09 1,10 Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 91. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.
- ↑ 2,0 2,1 «Krišjānis Ancītis». Valoda.ailab.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 24. augustā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|