Subate
| Subate | ||
|---|---|---|
| Novada pilsēta | ||
|
Subates katoļu baznīca | ||
| ||
| Koordinātas: 56°00′11″N 25°54′24″E / 56.00306°N 25.90667°EKoordinātas: 56°00′11″N 25°54′24″E / 56.00306°N 25.90667°E | ||
| Valsts |
| |
| Novads | Augšdaugavas novads | |
| Pilsētas tiesības | kopš 1917. gada | |
| Vēsturiskie nosaukumi |
vācu: Subbath poļu: Subocz | |
| Platība[1] | ||
| • Kopējā | 5,3 km2 | |
| • sauszeme | 4,6 km2 | |
| • ūdens | 0,7 km2 | |
| Augstums | 130 m | |
| Iedzīvotāji (2025)[2] | ||
| • kopā | 523 | |
| • blīvums | 113,7 iedz./km2 | |
| Laika josla | EET (UTC+2) | |
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
| Pasta indeksi | LV-5471 | |
|
| ||
Subate ir sena Sēlijas pilsēta Augšdaugavas novada ziemeļrietumos pie Latvijas—Lietuvas robežas. Attālums līdz novada centram Daugavpilij — 51 km, līdz galvaspilsētai Rīgai — 173 km. Agrāk tā bija nozīmīgs Kurzemes un Zemgales hercogistes, vēlāk Kurzemes guberņas austrumu daļas tirdzniecības un izglītības centrs. Mūsdienās tā ir otrā mazākā Latvijas pilsēta (pēc Durbes) iedzīvotāju skaita ziņā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Subates pilsētas vēsturiskais centrs ir 16.–19. gadsimta valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, ko veido Vecsubate un Jaunsubate. Pēc Livonijas ordeņa likvidēšanas 1570. gadā pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards Ketlers Subates tirgus vietu (vācu: Subbath) Sēlpils virspilskunga iecirknī izlēņoja Plāteru dzimtai. Kad 17. gadsimta vidū Plāteri pārgāja katoļticībā, Subates luterāņu baznīcu 1677. gadā ar Polijas-Lietuvas valdnieka rīkojumu nodeva katoļiem, 1690. gadā jezuītu ordenim. Luterticīgie pilsētnieki pārcēlās uz ezera austrumu krastu, kur uz Prodes muižas zemes izveidoja miestu, ko dēvēja par Jaunsubati. 1680. gadā Vecsubates miestam piešķīra Magdeburgas tiesības.
1682. gadā Prodes muižas īpašnieks Frīdrihs fon Osten-Zakens dāvāja divus tūkstošus dālderu "Jaunsubates skolas fondam", kas pārvaldīja Subates fonda skolu (Stiftschule in Subbath), kuru vadīja akadēmiski izglītots skolas rektors. 1769. gadā fonda apjoms pieauga līdz 3000 Alberta dālderiem. Subates skolu pēc 1804. gada skolu reformas pārveidoja par Jaunsubates fonda pamatskolu (Stifts-Elementarschule in Neu-Subbath), kurā mācījās arī Sēlijas latviešu zemnieku bērni. Tā darbojās līdz Baltijas pārkrievošanas izraisītajai skolu reformai 19. gadsimta beigās.[3]
1831. gadā pie tirgus laukuma uzcēla tagadējo Subates katoļu baznīcu. 19. gadsimta otrajā pusē Subatē strauji pieauga iedzīvotāju skaits, īpaši uz Lietuvas un Baltkrievijas ebreju ieceļotāju rēķina. 1894. gadā administratīvi apvienoja Vecsubates un Jaunsubates miestus, izveidojot Subates miestu ar ierobežotām pilsētas tiesībām. 1917. gadā Subatei piešķīra pilsētas tiesības.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Subate atrodas Augšzemes augstienes Ilūkstes pauguraines ziemeļrietumu malā. Lauku teritorija iesniedzas Aknīstes nolaidenumā. Pilsēta atrodas Subates-Baltmuižas subglaciālās iegultnes krastos. legultnes dibenu pie Subates aizņem Lielais un Mazais Subates ezers, kuru ūdens līmenis atrodas 120 m vjl., bet ielejas krastu augstums pārsniedz 140 m vjl. legultnes turpinājumā uz ziemeļiem ir Āzišķu ezers un citi mazāki ezeriņi. Subates apkaimē ir gandrīz 20 ezeru. No tiem daudzi aizņem paralēlo Kazimirvāles-Patmalnieku iegultni. No Lielā Subates ezera iztek Dzimavupīte, kas ietek Nemunas baseina upē Kreunā.
Subate dienvidrietumos robežojas ar Lietuvu, dienvidaustrumos - ar Eglaines pagastu, pārējā daļā to apņem lauku teritorija, kas ziemeļrietumos robežojas ar Gārsenes pagastu, ziemeļos ar Asares pagastu, ziemeļaustrumos ar Rubenes pagastu un austrumos ar Bebrenes pagastu. Subatē sākas autoceļi P73 uz Vecumniekiem, P70 uz Daugavpili, kā arī uz tuvāko Lietuvas pilsētu Obeļiem.[4]
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaits Subatē strauji pieauga 19. gadsimta otrajā pusē līdz vairāk nekā 2000, bet pēc Pirmā pasaules kara tas visu laiku samazinājās un nesniedza šo līmeni. Iedzīvotāju etniskais sastāvs tolaik bija ļoti raibs. Pirms Pirmā pasaules kara lielākā etniskā grupa bija ebreji,[4] kas 1935. gadā bija 26% no pilsētas iedzīvotājiem. Holokausta laikā viņus gandrīz visus iznīcināja.
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Ievērojamas personības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Subatē dzimuši un/vai auguši:
- Armīns fon Gerkāns (Armin von Gerkan, 1885—1969), arheologs, kas pētījis Senās Romas celtnes Itālijā, Sīrijā, Irākā, Ēģiptē un Grieķijā.
- Jānis Reinis (1960—2016), teātra, kino un televīzijas aktieris;
- Toms Švans (1993), volejbolists;
- Pinhass Mordehajs Teics (1908—1995), ebreju rabīns un izglītības darbinieks.
Attēli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Luterāņu baznīca
- Luterāņu baznīcas vārti
- Vecticībnieku lūgšanu nams
- Estrāde
- Miera nams
- Krucifikss
- Subates autoosta
- Mazais Subates ezers
- Kultūras nams
- Bijusī skola
- Subates katoļu baznīca
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 10 oktobris 2025.
- ↑ Die öffentlichen Schulen Kurlands zu herzoglicher Zeit 1567—1806 Gustavs Oto, Jelgavaː 1904
- 1 2 Enciclopēdija Latvijas Pilsētas. Rīga : Apgāds "Preses Nams". 1999. ISBN 978-9984-00-357-3.
- ↑ OSP
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Subate.
| ||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|