Krustpils pilsētas ebreju pamatskola
Krustpils pilsētas ebreju pamatskola bija viena no Krustpils (tagad Jēkabpils) pamatskolām, kas pastāvēja pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Tā atradās Krustpilī, Rīgas ielā 170.[1]
Tolaik pieņemtais likums "Par Latvijas izglītības iestādēm" bija progresīvākais Eiropā, kas deva iespējas saņemt izglītību mazākumtautību bērniem dzimtajā valodā.
Leiba Kleinmaņa pārziņā tika atvērta sešu klašu pamatskola Rīgas ielas namā, kurā vēlāk, padomju varas gados ilgstoši atradās restorāns "Staburags", bet vēlāk ar tādu pašu nosaukumu veikals. Mācības notika ebreju valodā (ivritā vai idišā). Skolā pasniedza arī latviešu izcelsmes skolotāji Kārlis Krastiņš un Vilis Kakstāns — Kalnāre (Krustpils bāriņu tiesas priekšsēdētājs).[2]
1929./ 1930. mācību gadā skolai bija pieteikušies un tajā mācījās 161 skolnieks. Skolā pasniedza 7 skolotāji.[1] Mācību iestādi šajā laikā vadīja skolas pārzinis Guditors.
Skola pastāvēja līdz 1941. gada jūnija mēnesim, kad vācu karaspēks ieņēma pilsētu. 1941. gada jūlijā skolas ēkā tika ierīkota geto.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Ebreju izglītība Latvijā parlamentārās republikas 20. gados - Latvijas Universitāte». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 1. martā.
- ↑ Red. Gailīte, S. Jēkabpils. Rīga: Gandrs, 2002. 39.lpp. ISBN 9984-593-13-4
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 12. janvārī. Skatīts: 2011. gada 2. martā.
