Luda Bērziņa sieviešu tirdzniecības skola
Luda Bērziņa sieviešu tirdzniecības skola bija viena no skolām Jēkabpilī.
Skola meitenēm tika nodibināta 1906. gada rudenī un beidza savu darbību 1912. gadā[1], kad nodibinājās Less kundzes sieviešu ģimnāzija, kura pārņēma sieviešu tirdzniecības skolas audzēknes. Skolu uzturēja tās dibinātājs Ludis Bērziņš, bet vēlāk skolotājs kolektīvs. Skolas inspektors līdz 1909. gada vidum bija pats Ludis Bērziņš, šo pašu amatu šajā laikā ieņemot arī Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skolā, kurā apmācīja zēnus. Pēc 1909. gada skolu vadīja K. Vītols un Kārlis Lamberts, kurš vēlāk bija iggadīgs direktors Jēkabpils Valsts ģimnāzijā un komercskolā. Ar skolas atvēršanu tika paplašinātas latviešu sieviešu iespējas iegūt izglītību un apgūt arodu, lai vēlāk atrast darba vietas tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumos.
Liela daļa no skolu beigušajām audzēknēm nodarbojās kā mātes mājsaimniecībā, viena daļa strādāja kā skolotājas un ierēdnes valsts un pašvaldības dienestos, kā arī kā darbinieces privātos uzņēmumos.[2]
11 gadu pastāvēšanas laikā abās tirdzniecības skolās ( arī Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skola) kopā mācījušies 570 skolnieki, no kuriem 190 beiguši pilnu kursu.
Skolotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Luda Bērziņa privātajā tirdzniecības skolā strādāja tie paši skolotāji, kas pasniedza arī Jēkabpils pilsētas tirdzniecības skolā: M. Āriņš — Rācenis, J. Bērziņš (dabas zinātnieks, vēlākais Mazsalacas ģimnāzijas direktors), J. Steinbriks, J. Bērziņš, L. Bērziņš (vēlākais miertiesnesis Jelgavā), brīvmākslinieks Sockis, J. Alberts, mākslinieks Jānis Kuga (vēlākais Latvijas Mākslas akadēmijas rektors), K. Strautmalnieks — Corbiks, Ignatjevs, Cukursuks, Barzes — Markus kundze, Ķempe, Pilsātnieks, J. Siliņš, Serkovs un citi.[2]
