Kultūras mantojums

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Kultūras mantojums ir uzkrātu māksliniecisku, arhitektonisku, muzikālu, literāru un zinātnisku resursu kopums, kas saņemti mantojumā no pagātnes. Tie neatkarīgi no piederības, indivīdu un sabiedrības uztverē tiek uzskatīti par pārliecības, vērtību, tradīciju un zināšanu atspoguļotājiem, kā arī ietver vidi, kas izveidojusies cilvēku un vietu mijiedarbībā. Kultūras mantojums ir cilvēka garīgās darbības liecība materiālā vai nemateriālā formā, kas sevī ietver mākslinieku, mūziķu, arhitektu, rakstnieku un zinātnieku darbus, kā arī anonīmu mākslinieku darbus, cilvēces gara izpausmi un vērtību sistēmu. Kultūras pieminekļi tiek iedalīti:

Eiropas praksē Kultūras mantojums ietver nekustamo un kustamo kultūras pieminekļu aizsardzību, ar tiem saistīto liecību apzināšanu, pētniecību, uzskaiti, saglabāšanu, izmantošanu un iesaistīšanu mūsdienu dzīves apritē. Kultūras mantojums šajā programmā sastāv no:

  • arhitektūras mantojuma,
  • arheoloģijas mantojuma,
  • monumentālās, sakrālās un lietišķās mākslas mantojuma,
  • industriālā mantojuma,
  • zemūdens mantojuma.[2]

Latvijas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts ir publicēts laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Ar valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu var iepazīties Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā Rīgā, Mazā Pils ielā 19, kur pieejama arī elektroniskā valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu datu bāze.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]