Kurts Ceiclers

Vikipēdijas lapa
Kurts Ceiclers
Kurt Zeitzler
Ceiclers Otrā pasaules kara laikā
Ceiclers Otrā pasaules kara laikā
Personīgā informācija
Dzimis 1895. gada 9. jūnijā
Miris 1963. gada 25. septembrī (68 gadi)
Tautība vācietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe ģenerālpulkvedis (generaloberst)
Dienesta laiks 1914—1945
Valsts Vācijas Impērija
Veimāras Republika
Trešais reihs
Kaujas darbība * Pirmais pasaules karš
Apbalvojumi Dzelzs krusta Bruņinieka krusts u.c.

Kurts Ceiclers (vācu: Kurt Zeitzler; 1895. gada 9. jūnijs1963. gada 25. septembris) bija vācu virsnieks. No 1942. līdz 1944. gadam bijis Trešā reiha Sauszemes karaspēka štāba (Oberkommando des Heeres) priekšnieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis mācītāja ģimenē Vācijas Impērijas austrumu daļā. Vācu armijā iestājies 1914. gada martā. Piedalījies Pirmajā pasaules karā. Par kaujas laukos izrādīto varonību ieguvis virsnieka dienesta pakāpi, komandējis kājnieku bataljonu. Pēc Pirmā pasaules kara Ceiclers turpināja dienestu Reihsvērā, kur dienējis kā štāba virsnieks. No 1937. gada Sauszemes karaspēka štābā.

1939. gada septembrī, kad sākās Otrais pasaules karš, iecelts par 14. armijas XXII korpusa štāba priekšnieku. Piedalījies Polijas kampaņā. Nākamā gada martā iecelts par Tanku grupas A, kuru komandēja Evalds fon Kleists, štāba priekšnieku. Ar šo vienību piedalās iebrukumā Francijā. Vēlāk Kleista pakļautībā Ceiclers piedalās arī iebrukumos Dienvidslāvijā, Grieķijā un 1941. gada vasarā Padomju Savienībā. 1941. gada 18. maijā apbalvots ar Dzelzs krusta Bruņinieka krustu. 1942. gadā dienējis Francijā kā Armijas grupas D štāba priekšnieks.

1942. gada septembrī Ceiclers tika iecelts par Sauszemes karaspēka (Vērmahta) štāba priekšnieku, nomainot amatā Franci Halderu. Iepriekšējais štāba priekšnieks bija pesimistiski noskaņots par vācu karaspēka iespējām austrumos. Tāpēc Hitlers izvēlējās par štāba priekšnieku Haldera pretstatu, tomēr Ceiclers tika raksturots kā mazāk pieredzējis virsnieks. Turklāt viņam trūka Haldera autoritātes vecāko virsnieku vidū.[1] Pēc vāciešu zaudējuma Staļingradas kaujā Hitlera un Ceiclera attiecības pasliktinājās, tomēr viņš turpināja vadīt Sauszemes karaspēka štābu līdz pat 1944. gada 1. jūlijam. 1945. gada sākumā Ceicleru atvaļināja no armijas.

Pēc Otrā pasaules kara līdz 1947. gadam bija britu karagūsteknis. Piedalījies Nirnbergas procesā kā liecinieks. Vēlāk strādājis amerikāņu armijas vēstures izpētes nodaļā. Miris 1963. gadā Vācijas dienvidos.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Džons Tolands "Ādolfs Hitlers. Biogrāfija" Rīga: Atēna, 2005. gads, 786.—787.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]