Dzimis 1865. gada 12. oktobrī PēterburgāKrišjāņa Barona un viņa sievas Dārtas, dzimušas Rudzītes, ģimenē.
1891. gadā beidza Maskavas Universitāti, strādāja par privātārstu Rīgā (1892—1900), vēlāk bija Rīgas—Orlas dzelzceļa ārsts (1895—1914). 1908. gadā piedalījās Latviešu zobārstu biedrības dibināšanā, bija biedrības valdes loceklis. Pirmā pasaules kara laikā bija Grodņas cietokšņa lazaretes galvenā ārsta palīgs (1914—1915), latviešu strēlnieku apvienotās lazaretes vecākais ārsts (1917—1918). Latvijas brīvības cīņu laikā bija Latvijas dzelzceļa ārsts (1919—1920), kaujās pret lieliniekiem krita viņa dēls leitnants Kārlis Barons (1919).
Pēc kara beigām bija Latvijas veselības departamenta direktors (1920—1922), Latvijas dzelzceļa galvenais ārsts (1922—1926). Ārstu biedrības priekšnieks (1919—23), Līdztekus no 1920. gada LU Medicīnas fakultātes Zobārstniecības nodaļas dibinātājs un vadītājs. No 1923. gada Latvijas Universitātes docents, vēlāk profesors (1931). Vadīja LU Zobārstniecības institūtu, kas atradās Stabu ielā 9 Rīgā. Bija Latvijas Sarkanā Krusta priekšnieks (1930—1940).
Vācu okupācijas laikā pensionējās. Traģiski gāja bojā Otrā pasaules kara beigās 1944. gada 20. oktobrī Turaidā,[1] kad, ar divriteni dodoties pie pacienta, pakļuva zem Sarkanās armijas tanka.[2][3]
↑Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 328. lpp. ISBN9789934827051.