Lāču samtbeka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lāču samtbeka
Xerocomus badius
Lāču samtbeka
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
KārtaBeku rinda (Boletales)
DzimtaBeku dzimta (Boletaceae)
ĢintsSamtbekas (Xerocomus)
SugaLāču samtbeka (X. badius)
Lāču samtbeka Vikikrātuvē

Lāču samtbeka jeb lāču beka (Xerocomus badius jeb Imleria badia, agrāk arī Boletus badius) ir Latvijā bieža vidēji liela beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. 2014. gadā šo sugu izdalīja īpašā ģintī Imleria, nosaucot to par godu beļģu mikoloģei Luīzei Imlerei,[1] taču pagaidām vairums lietošanā esošo sēņu noteicēju ir izdoti pirms šī gada un Latvijā pašlaik šī sēne vēl tiek saukta par samtbeku.

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažāda vecuma lāču samtbekas.
  • Cepurīte: krāsa kastaņbrūna vai šokolādes brūna. Forma izliekta, vēlāk plakana vai polsterveida, ar mazliet ieliektu malu. Platums līdz 15, reti 20 cm. Virsmiziņa gluda, sausa, slapjā laikā mazliet lipīga, sausā spīdīga. Mīkstums bālgans vai dzeltenīgs, maigs, sulīgs, sākumā blīvs, vēlāk porains ar svaigu augļu smaržu un patīkamu, baravikām līdzīgu garšu, griezumu vietās zilē, pēc tam brūnē.
  • Stobriņi: dzeltenīgi, vēlāk dzeltenzaļi līdz zaļganpelēkiem. Atveres stūrainas, stobriņu krāsā, iespiedumu vietās zilē.
  • Kātiņš: cilindrisks, dažreiz saspiests, blīvs, šķiedrains, uz vecumu gludāks, gaiši brūns, pie pamatnes un augšgalā gaišāks, viegli lāsumains, bez tīklveida zīmējuma. Bieži izliekts. Garums līdz 12 cm, resnums 1—4 cm.
  • Sporas: vārpstveida, gaiši dzeltenas, masā olīvbrūnas, 11—17/4,5—6 µm.
  • Bazīdijas: 35—47/11—13 µm.
  • Cistīdas: bezkrāsainas, 60—90/10—11 µm.[2][3][4][5][6]

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikorizas sēne. Aug parasti pa vienai skujkoku, retāk lapu koku mežos, īpaši skābās, smilšainās augsnēs, reizēm pie stumbru pamatnes vai uz celmiem, arī augsnes atsegumos. Īpaši bieži sastopama retinātos priežu mežos. Labi panes sausumu. Galvenais augšanas periods augusts un septembris, labvēlīgos apstākļos no jūlija līdz novembrim.[7][8]

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas. Lietojama visos veidos, garšas ziņā reizēm tiek pielīdzināta baravikām.[9]

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Var tikt sajaukta ar egļu baraviku, kuras mīkstums un atveres nezilē bojājumu vietās.[10]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Nomenclatural novelties : Alfredo Vizzini — Imleria Vizzini, gen.nov.
  2. V.Lūkins, “Bekas”, Liesma, 1978. 42. lpp.
  3. A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974. 102. lpp.
  4. Л.Лебедева, «Грибы», Госторгиздат, 1937. 57. lpp.
  5. M.Antone, “Sēnes”, Avots, 2003. 66. lpp. ISBN 9984-757-05-6.
  6. Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004. 192. lpp. ISBN 9984-37-648-6.
  7. «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 151. lpp.
  8. Apraksts fungi.lv
  9. Bay bolete
  10. T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998. 188 lpp. ISBN 9984-22-283-7.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]