Pāriet uz saturu

Skrunda-1

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par bijušo PSRS radaru staciju. Par citām jēdziena Skrunda nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Līdumnieki
Bijušā ciema vieta
Skrundas kara pilsētiņa 2016. gadā
Skrundas kara pilsētiņa 2016. gadā
Līdumnieki (Latvija)
Līdumnieki
Līdumnieki
Koordinātas: 56°43′35″N 21°59′32″E / 56.72639°N 21.99222°E / 56.72639; 21.99222Koordinātas: 56°43′35″N 21°59′32″E / 56.72639°N 21.99222°E / 56.72639; 21.99222
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Novads Kuldīgas novads
Pagasts Raņķu pagasts
Iedzīvotāji (2015)
 • kopā 0
Līdumnieki Vikikrātuvē

Skrunda-1, oficiāli Līdumnieki,[2] saukts arī Mežaine, Skrunda-2 un Lokators, ir pamests ciems un bijusī PSRS radaru stacija 5 km uz ziemeļiem no Skrundas Raņķu pagastā. Tajā atradās divi Dņepr radari (NATO apzīmējums: Hen House), kas tika uzbūvēti 1960. gados. Pirms PSRS sabrukuma bija uzsākta Darjal radara celtniecība. Skrunda bija nozīmīgs objekts Padomju Savienībai, jo tās radari nosedza Rietumeiropu. Šie divi šķūņa formas radari bija viena no PSRS nozīmīgākajām agrā brīdinājuma radaru stacijām objektu novērošanai kosmosā un iespējamu starpkontinentālo ballistisko raķešu izsekošanai.[3]

Militārais objekts

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Skrunda-1 2009. gadā
Pamatraksts: Skrundas lokators

Saskaņā ar 1994. gada 30. aprīlī parakstīto līgumu starp Latviju un Krieviju par Skrundas radaru stacijas statusu[4] Krievijas Federācijai bija tiesības to darbināt četrus gadus, pēc kuriem tai 18 mēnešu laikā tā bija jādemontē. Demontāžas termiņš bija 2000. gada 29. februāris.[5] Krievijas puse vēlējās šo termiņu pagarināt par vismaz diviem gadiem, kamēr tiek pabeigts jauns Darjal radars pie Baranavičiem Baltkrievijā. Šie lūgumi tika noraidīti, un radara slēgšana tika apstiprināta 1998. gada 4. septembrī ar EDSO novērotāju klātbūtni.[6][7]

2008. gadā Latvijas valdība izlēma pārdot Skrundas-1 pilsētiņu. 2010. gada 5. februārī visus 40 hektārus zemes pārdeva izsolē.[8] Sākumcena bija 150 000 latu (290 000 USD; 211 000 EUR).[9] Izsolē uzvarēja Krievijas uzņēmums Alekseevskoye-Serviss par 1,55 miljonu latu (3,1[10] miljoni USD; 2,2 miljoni EUR). Izsole notika divas stundas, un tajā piedalījās vēl viens Krievijas uzņēmums, kā arī kāds pircējs no Azerbaidžānas.[11]

Izsoles uzvarētājs nesamaksāja nosolīto summu, tāpat atteicās otrās vietas ieguvējs.[12] Pilsēta vēlreiz tika izsolīta 2010. gada jūnijā par 170 000 latiem.[13]

No 2016. gada februāra saistībā ar palielināto interesi par objektu, pašvaldība ieviesa ieejas maksu 4 eiro apjomā no personas.[14] 2016. gada jūlijā pieņemts lēmums nodot pilsētiņu Aizsardzības ministrijas īpašumā, lai izveidotu militāru objektu karavīru apmācībai.[15] 2018. gada janvārī Aizsardzības ministrija pārņēma bijušo padomju kara pilsētiņu, un tajā tika ierīkots reģionāla līmeņa poligons militāriem treniņiem pilsētvides apstākļos, kā arī militārā transporta ekspozīcija.[16]

Mūsdienās (2022) bijušās Skrundas-1 armijas pilsētiņas teritorija ir sakārtota, un tajā ierīkots militārais poligons "Mežaine".[17]

  1. LĢIA vietvārdu datubāze
  2. «Raņķu pagasta teritorijas plānojums» (Latvian). Raņķu pagasta padome, Kuldīgas attīstības aģentūra. 2007. 20. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 24. septembrī. Skatīts: 2011. gada 29. maijs. kā arī bijušais ciems Skrunda–1 (Līdumnieki, Lokators), kura teritorija patlaban ir neapdzīvota
  3. Podvig, Pavel (2002). "History and the Current Status of the Russian Early-Warning System". Science and Global Security 10: 21–60. doi:10.1080/08929880290008395. Arhivēts no oriģināla 2012. gada 15. martā. Atjaunināts: 2015. gada 16. janvārī.
  4. «Latvia takes over the territory of the Skrunda Radar Station». Embassy of the Republic of Latvia in Copenhagen. 1999. gada 21. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 29. februārī. Skatīts: 2010. gada 6. februāris.
  5. Ramesh Chandra. Minority: Social and Political Conflict. Delhi, India : Isha Books, 2004. 129. lpp. ISBN 978-81-8205-140-9.
  6. Francis Rosenstiel; Edith Lejard-Boutsavath, Jean-Jacques Martz. Council of Europe (redaktors) . European Yearbook 1999. The Hague, Netherlands : Martinus Nijhoff Publishers, 2001. 335. lpp. ISBN 978-90-411-1677-2.
  7. Arie Bloed. The Conference on Security and Co-operation in Europe: basic documents, 1993-1995. The Hague, Netherlands : Martinus Nijhoff Publishers, 1997. 390–398. lpp. ISBN 978-90-411-0372-7.
  8. «Soviet ghost town for sale». Irish Independent. 2010. gada 6. februāris. Skatīts: 2010. gada 6. februāris.
  9. «Latvia auctions off Soviet military ghost town». AFP. 2010. gada 5. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 13. februārī. Skatīts: 2010. gada 6. februāris.
  10. Romans Koksarovs, Peach, Gary. «Latvian ghost town auctioned off for $3.1 million». AP, 2010. gada 5. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 8. februārī. Skatīts: 2010. gada 6. februāris.
  11. James Dahl. «Latvia sells entire town for €2.2 million». Baltic Reports, 2010. gada 6. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 16. februārī. Skatīts: 2010. gada 6. februāris.
  12. «Latvijoje buvęs karinis Skrundos miestelis parduotas už 170 tūkstančių latų (nuotraukos)». 15min.lt. 2010. gada 5. jūnijs. Skatīts: 2012. gada 14. maijs.
  13. «Former Skrunda army base auctioned off for LVL 170,000». The Baltic Course. 2010. gada 6. jūnijs. Skatīts: 2012. gada 14. maijs.
  14. «Bijušajā Skrundas lokatora pilsētiņā ievieš ieejas maksu». DELFI. 2016. gada 4. februāris. Skatīts: 2016. gada 9. aprīlis.
  15. «Skrundas armijas pilsētiņu pašvaldība piekrīt nodot Aizsardzības ministrijai». Skrundas televīzija. 2016. gada 28. jūlijā. Skatīts: 2016. gada 2. augustā.
  16. Skrundas kara pilsētiņa pārtop par reģionāla līmeņa poligonu
  17. Skrundas apkārtnē padomju degradēts militārais poligons pielāgots zemessargu mācībām