Kuldīgas novads

Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Kuldīgas novads (2009—2021).

Kuldīgas novads
Kuldīgas novads no 2021. gada 1. jūlija
Ģerbonis
Centrs:	Kuldīga
Kopējā platība:	2 505,2 km2
• Sauszeme:	2 414,9 km2
• Ūdens:	90,3 km2
Iedzīvotāji (2026):	26 386
Blīvums (2026):	10,9 iedz./km2
Izveidots:	2021. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Inese Astaševska ("Kuldīgas novadam")
Mājaslapa:	kuldigasnovads.lv
Kuldīgas novads Vikikrātuvē

Kuldīgas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Kuldīgas novads, Alsungas novads un Skrundas novads. Novada centrs atrodas Kuldīgas pilsētā. Robežojas dienvidrietumos ar Dienvidkurzemes novadā, ziemeļos ar Ventspils novadu, ziemeļaustrumos ar Talsu novadu, austrumos ar Tukuma novadu un dienvidaustrumos ar Saldus novadu.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Kuldīgas rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums

Kuldīgas novads sastāv no 2 pilsētām un 18 pagastiem: Alsungas pagasts, Ēdoles pagasts, Gudenieku pagasts, Īvandes pagasts, Kabiles pagasts, Kuldīgas pilsēta, Kurmāles pagasts, Laidu pagasts, Nīkrāces pagasts, Padures pagasts, Pelču pagasts, Raņķu pagasts, Rendas pagasts, Rudbāržu pagasts, Rumbas pagasts, Skrundas pagasts, Skrundas pilsēta, Snēpeles pagasts, Turlavas pagasts un Vārmes pagasts.

Daba

Kuldīgas novada ZR daļa atrodas Piejūras zemienē, vidusdaļa un rietumi pieder pie paugurainās Rietumkurzemes augstienes (100-120 m vjl, Vārdupes kalns 140 m), gar Ventas senleju (0,1-0,3 km plata, pie Kuldīgas sasniedz 15 m dziļumu) un ziemeļaustrumos 14-22 km platā Ventas-Usmas ieplaka, austrumos Austrumkurzemes augstiene (60-110 m vjl). Augsnes — velēnu vidēji podzolētās gleja, velēnu gleja un purvu. Meži ap pusi no teritorijas. Derīgie izrakteņi — māls (Padure, Imanta, Pakalni, Mučukalni), smilts (Skudras), arī grants, saldūdens kaļķieži (Vilgāle, Turlava), ģipšakmens. Kūdra (Ozolu, Tīrlauku, Umuļu purvi), nedaudz naftas (Adzes). Ziemeļdaļā sastopams dolomīts un karsta procesi.

Vidējā temperatūra: -3° C — -4,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 600—700 mm gadā.

Upes

• Ventas baseina: Venta, Abava, Koja, Ēda, Padure
• Baltijas jūras baseina: Rīva, Užava

Ūdenstilpes

48 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Vilgāles ezers 2,4 km², Lielais un Mazais Nabes ezeri 1,4 km².

Vēsture

Apdzīvotība Kuldīgas novada teritorijā zināma kopš 2. gadu tūkstoša p.m.ē. 9.-13. gadsimtā lielākā daļa teritorijas ietilpa Bandavas zemē. 13. gadsimtā līdz 1267. gadam teritoriju pilnībā iekaroja Livonijas ordenis. Daļa no tās tika iekļauta Kuldīgas komturejā, daļa — Kurzemes bīskapijā. No 1562. gada pēc Kurzemes hercogistes izveides kļuva par Kuldīgas virspilskunga tiesas centrālo daļu. 1596. gadā Turlavā tika nodibināta pirmā dzelzs apstrādes manufaktūra hercogistē. 17. gadsimta vidū hercogs Jēkabs izveidoja tam laikam plašu manufaktūru rūpniecību, kura tika izpostīta Otrajā Ziemeļu karā. Pēc hercogistes pievienošanas Krievijas Impērijai tika iekļauta Kurzemes guberņā.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% g.p. 1935 47 226 —     1959 41 733 −0.51% 1967 40 814 −0.28%	Gads Iedz. ±% g.p. 1970 41 179 +0.30% 1979 39 425 −0.48% 1989 40 985 +0.39%	Gads Iedz. ±% g.p. 2000 37 827 −0.73% 2011 31 633 −1.61% 2021 27 480 −1.40%

Lielākās apdzīvotās vietas

N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2025)
1.	Kuldīga	Pilsēta	-	10 479
2.	Skrunda	Pilsēta	-	1845
3.	Priedaine	Ciems	Kurmāles	823
4.	Alsunga	Ciems	Alsungas	657
5.	Vārme	Ciems	Vārmes	479
6.	Pelči	Ciems	Pelču	399
7.	Ēdole	Ciems	Ēdoles	380
8.	Venta	Ciems	Rumbas	362
9.	Kabile	Ciems	Kabiles	332
10.	Mežvalde	Ciems	Rumbas	330

Nacionālais sastāvs

Kuldīgas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā
Latvieši (25388)			92.8%
Krievi (610)			2.2%
Lietuvieši (405)			1.5%
Ukraiņi (325)			1.2%
Baltkrievi (160)			0.6%
Čigāni (111)			0.4%
Poļi (100)			0.4%
Ebreji (3)			0.0%
Igauņi (2)			0.0%
Cita un neizvēlēta (259)			0.9%

Saimniecība

Transports

• 
  Skrundas dzelzceļa stacija
• 
  Autoceļš A9 pie Skrundas

Kuldīgas novadu šķērso vairāki dažādas nozīmes autoceļi. Novada dienvdos teritoriju šķērso A9 (Rīga (Skulte)—Liepāja). Tāpat, novadu šķērso vairāki reģionālās nozīmes autoceļi — P107 (Skrunda—Ezere), P108 (Ventspils—Kuldīga—Saldus), P112 (Kuldīga—Aizpute—Līči), P116 (Kuldīga—Skrunda—Embūte), P117 (Skrunda—Aizpute), P118 (Kuldīgas apvedceļš), P119 (Kuldīga—Alsunga—Jūrkalne), P120 (Talsi—Stende—Kuldīga) un P121 (Tukums—Kuldīga). Aptuveni puskilometra garumā autoceļš P106 (Ezere—Embūte—Grobiņa) veido Kuldīgas novada robežu ar Saldus novadu.

Novadu teritoriju šķērso arī dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja, uz kuras Kuldīgas novada teritorijā atrodas viena stacija — Skrunda.

Ievērojami novadnieki

• Eduards Berklavs (1914—2004), politiķis
• Heinrihs fon Bērs (Heinrich von Behr, 1902—1983), vācbaltiešu izcelsmes vācu virsnieks
• Roberts fon Bolšvings (Robert von Bolschwing, 1834—1903) - vācbaltiešu ierēdnis
• Indra Burkovska (1955), aktrise
• Līna Čanka (1893—1981), Lāčplēša ordeņa kavaliere
• Mārtiņš Hartmanis (1882—1941), ģenerālis
• Aleksandrs fon Keizerlings (Alexander von Keyserling, 1815—1891), vācbaltiešu ģeologs un paleontologs
• Krišs Ķūķis (1874—1945), virsnieks
• Kārlis Lauva (1879—1927), politiķis
• Māteru Juris (1845—1885), sabiedrisks darbinieks, žurnālists, rakstnieks
• Jēkabs Osis (1860—1919), filozofs
• Mārtiņš Peniķis (1874—1964), ģenerālis
• Juris Plāķis (1869—1942), skolotājs un valodnieks, Latvijas Republikas izglītības ministrs (1920-1921)
• Ādolfs Preiss (1762—1832), luterāņu mācītājs
• Ansis Rudevics (1890—1974), politiķis
• Oļģerts Šalkonis (1931), aktieris un režisors
• Ēvalds Valters (1894—1994), aktieris
• Ernests Vīgners (1850—1933), diriģents, komponists un folkloras vācējs
• Indriķis Zeberiņš (1882—1969), mākslinieks
• Nikolajs Heņķis (1864—1933) — tautas muzikants, kokļu meistars un audējs
• Zigfrīds Kalniņš (1930—1998) — teātra darbinieks
• Emīlija Sonka (1939) — riteņbraucēja
• Benita Vēja (1948) — šahiste
• Pēteris Dupats (1922—2017) — katoļu priesteris
• Pēteris Upenieks (1906—1972) — katoļu priesteris
• Ulrihs fon Šlipenbahs (Ulrich von Schlippenbach, 1774-1826), vācbaltiešu dzejnieks
• Kristaps Bahmanis (1867—1942), jurists un politiķis
• Jēkabs Peterss (1886—1938), čekists
• Sīmanis Berģis (1887—1938), revolucionārs, politiķis un rakstnieks
• Juris Rēdlihs-Raiskums (1890—1971), futbolists, treneris un tiesnesis, "latviešu futbola tēvs"
• Leonīds Zakovskis (1894—1938), čekists
• Edgars Račevskis (1936), kordiriģents
• Andris Freibergs (1938), scenogrāfs
• Alberts Kauls (1938—2008), lauksaimnieks un politiķis, Latvijas zemkopības ministrs (1995—1996)
• Austris Grasis (1942), folklorists un valodnieks
• Raimonds Gerkens (1952), uzņēmējs
• Normunds Naumanis (1962—2014), teātra kritiķis un žurnālists
• Līvija Rezevska (1926—2004), tēlniece