Kuldīgas novads
| Kuldīgas novads | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
|
||||
| Centrs: | Kuldīga | |||
| Kopējā platība:[1] | 1 757,4 km2 | |||
| • Sauszeme: | 1 707,9 km2 | |||
| • Ūdens: | 49,5 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2020):[2] | 22 028 | |||
| Blīvums: | 12,9 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 2009. gadā | |||
| Domes priekšsēdētājs: | Inga Bērziņa (Kuldīgas novadam) | |||
| Teritoriālās vienības: |
1 pilsēta un
13 pagasti | |||
| Mājaslapa: | www | |||
 Kuldīgas novads Vikikrātuvē
| ||||
Kuldīgas novads ir administratīvā teritorija Latvijas rietumos, Kurzemes centrālajā daļā, un tajā apvienota Kuldīgas pilsēta un šādi bijušā Kuldīgas rajona 13 pagasti: Ēdoles pagasts, Gudenieku pagasts, Īvandes pagasts, Kabiles pagasts, Kurmāles pagasts, Laidu pagasts, Padures pagasts, Pelču pagasts, Rendas pagasts, Rumbas pagasts, Snēpeles pagasts, Turlavas pagasts un Vārmes pagasts. Kuldīgas novads robežojas ar Ventspils, Talsu, Kandavas, Saldus, Skrundas, Aizputes, Pāvilostas un Alsungas novadu.
Novada administratīvais centrs ir Kuldīga, kas ir arī novada vienīgā pilsēta. 2016. gadā novadā dzīvoja 24,9 tūkstoši iedzīvotāju,[3] no kuriem 11,8 tūkstoši (47%) bija Kuldīgas iedzīvotāji.
Pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas novadā iekļauts Alsungas pagasts, Ēdoles pagasts, Gudenieku pagasts, Īvandes pagasts, Kabiles pagasts, Kuldīgas pilsēta, Kurmāles pagasts, Laidu pagasts, Nīkrāces pagasts, Padures pagasts, Pelču pagasts, Raņķu pagasts, Rendas pagasts, Rudbāržu pagasts, Rumbas pagasts, Skrundas pagasts" Skrundas pilsēta, Snēpeles pagasts, Turlavas pagasts un Vārmes pagasts.[4]
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Kuldīgas novads pastāv kopš 2009. gada 1. jūlija. Pirms tam tā bija daļa no Kuldīgas rajona, kurā ietilpa arī mūsdienu Alsungas un Skrundas novads. Kuldīgas rajons tika izveidots 1949. gadā. No 1952. līdz 1953. gadam Kuldīgas rajons bija iekļauts Liepājas apgabalā.
No 1819. gada līdz 1949. gadam lielākā daļa Kuldīgas novada ietilpa Kuldīgas apriņķī. Ēdoles pagasts šajā laikā bija daļa no Ventspils apriņķa, bet Gudenieku pagasts, kā arī daļa no Turlavas pagasta (Klosteres pagasts) un Laidu pagasta (Valtaiķu pagasts) bija Aizputes apriņķī.
Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Kuldīgas novads administratīvi sīkāk dalās vienā pilsētā un 13 pagastos.
|
|
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
| Partijas | Balsu skaits | % | Vietas |
|---|---|---|---|
| Kuldīgas novadam | 4556 | 55.59 | 10 |
| Zaļo un Zemnieku savienība | 1783 | 21.76 | 4 |
| Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" | 934 | 11.40 | 2 |
| KPV LV | 415 | 5.06 | 1 |
Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Eduards Berklavs (1914—2004), politiķis
- Heinrihs fon Bērs (Heinrich von Behr, 1902—1983), vācbaltiešu izcelsmes vācu virsnieks
- Roberts fon Bolšvings (Robert von Bolschwing, 1834—1903) - vācbaltiešu ierēdnis
- Indra Burkovska (1955), aktrise
- Līna Čanka (1893—1981), Lācplēša ordeņa kavaliere
- Mārtiņš Hartmanis (1882—1941), ģenerālis
- Aleksandrs fon Keizerlings (Alexander von Keyserling, 1815—1891), vācbaltiešu ģeologs un paleontologs
- Krišs Ķūķis (1874—1945), virsnieks
- Kārlis Lauva (1879—1927), politiķis
- Māteru Juris (1845—1885), sabiedrisks darbinieks, žurnālists, rakstnieks
- Jēkabs Osis (1860—1919), filozofs
- Mārtiņš Peniķis (1874—1964), ģenerālis
- Juris Plāķis (1869—1942), skolotājs un valodnieks, Latvijas Republikas izglītības ministrs (1920-1921)
- Ādolfs Preiss (1762—1832), luterāņu mācītājs
- Ansis Rudevics (1890—1974), politiķis
- Oļģerts Šalkonis (1931), aktieris un režisors
- Ēvalds Valters (1894—1994), aktieris
- Ernests Vīgners (1850—1933), diriģents, komponists un folkloras vācējs
- Indriķis Zeberiņš (1882—1969), mākslinieks
Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__ENV__DR__DRT/DRT010/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 25 februāris 2021.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 http://data.csb.gov.lv/pxweb/en/iedz/iedz__iedzskaits__ikgad/ISG020.px/; Centrālā statistikas pārvalde; pārbaudes datums: 11 janvāris 2021.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.
- ↑ https://www.tvnet.lv/7002404/valsts-prezidents-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=cms_share
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
