Kuldīgas novads
- Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Kuldīgas novads (2009—2021).
| Kuldīgas novads | ||||
|---|---|---|---|---|
 | ||||
 Kuldīgas novads no 2021. gada 1. jūlija | ||||
|
||||
| Centrs: | Kuldīga | |||
| Kopējā platība: | 2505,2 km2 | |||
| Iedzīvotāji (2021): | 27 736 | |||
| Blīvums: | 12.6 iedz./km2 | |||
| Izveidots: | 2021. gadā | |||
| Domes priekšsēdētājs: | Inga Bērziņa ("Kuldīgas novadam") | |||
| Mājaslapa: | www | |||
 Kuldīgas novads Vikikrātuvē
| ||||
Kuldīgas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Kuldīgas novads, Alsungas novads un Skrundas novads. Novada centrs atrodas Kuldīgas pilsētā. Robežojas dienvidrietumos ar Dienvidkurzemes novadā, ziemeļos ar Ventspils novadu, ziemeļaustrumos ar Talsu novadu, austrumos ar Tukuma novadu un dienvidaustrumos ar Saldus novadu.
Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Kuldīgas rajona teritoriju.
Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kuldīgas novads sastāv no 20 teritoriālajām vienībām: Alsungas pagasts, Ēdoles pagasts, Gudenieku pagasts, Īvandes pagasts, Kabiles pagasts, Kuldīgas pilsēta, Kurmāles pagasts, Laidu pagasts, Nīkrāces pagasts, Padures pagasts, Pelču pagasts, Raņķu pagasts, Rendas pagasts, Rudbāržu pagasts, Rumbas pagasts, Skrundas pagasts, Skrundas pilsēta, Snēpeles pagasts, Turlavas pagasts un Vārmes pagasts.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kuldīgas novada ZR daļa atrodas Piejūras zemienē, vidusdaļa un rietumi pieder pie paugurainās Rietumkurzemes augstienes (100-120 m vjl, Vārdupes kalns 140 m), gar Ventas senleju (0,1-0,3 km plata, pie Kuldīgas sasniedz 15 m dziļumu) un ziemeļaustrumos 14-22 km platā Ventas-Usmas ieplaka, austrumos Austrumkurzemes augstiene (60-110 m vjl). Augsnes — velēnu vidēji podzolētās gleja, velēnu gleja un purvu. Meži ap pusi no teritorijas. Derīgie izrakteņi — māls (Padure, Imanta, Pakalni, Mučukalni), smilts (Skudras), arī grants, saldūdens kaļķieži (Vilgāle, Turlava), ģipšakmens. Kūdra (Ozolu, Tīrlauku, Umuļu purvi),[1] nedaudz naftas (Adzes).[2] Ziemeļdaļā sastopams dolomīts un karsta procesi.[2]
Vidējā temperatūra: -3° C — -4,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 600—700 mm gadā.[1]
Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
48 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Vilgales ezers 2,4 km², Lielais un Mazais Nabes ezeri 1,4 km².[1]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apdzīvotība Kuldīgas novada teritorijā zināma kopš 2. gadu tūkstoša p.m.ē. 9.-13. gadsimtā lielākā daļa teritorijas ietilpa Bandavas zemē. 13. gadsimtā līdz 1267. gadam teritoriju pilnībā iekaroja Livonijas ordenis. Daļa no tās tika iekļauta Kuldīgas komturejā, daļa — Kurzemes bīskapijā. No 1562. gada pēc Kurzemes hercogistes izveides kļuva par Kuldīgas virspilskunga tiesas centrālo daļu. 1596. gadā Turlavā tika nodibināta pirmā dzelzs apstrādes manufaktūra hercogistē. 17. gadsimta vidū hercogs Jēkabs izveidoja tam laikam plašu manufaktūru rūpniecību, kura tika izpostīta Otrajā Ziemeļu karā.[1] Pēc hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai tika iekļauta Kurzemes guberņā.
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| N# | Nosaukums | Statuss | Pagasts | Iedzīvotāji (2021)[3][4] |
|---|---|---|---|---|
| 1. | Kuldīga | Pilsēta | - | 10 710 |
| 2. | Skrunda | Pilsēta | - | 2028 |
| 3. | Priedaine | Ciems | Kurmāles | 809 |
| 4. | Alsunga | Ciems | Alsungas | 684 |
| 5. | Vārme | Ciems | Vārmes | 465 |
| 6. | Pelči | Ciems | Pelču | 426 |
| 7. | Ēdole | Ciems | Ēdoles | 374 |
| 8. | Mežvalde | Ciems | Rumbas | 352 |
| 9. | Rudbārži | Ciems | Rudbāržu | 351 |
| 10. | Kabile | Ciems | Kabiles | 334 |
Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 51. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 555. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 182. lpp.
- ↑ PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās
- ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 29.01.2021
- ↑ «Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022». Skatīts: 04.07.2022.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||