Kuldīgas novads
- Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Kuldīgas novads (2009—2021).
Kuldīgas novads | ||||
---|---|---|---|---|
![]() | ||||
![]() | ||||
|
||||
Centrs: | Kuldīga | |||
Kopējā platība:[1] | 2 505,2 km2 | |||
• Sauszeme: | 2 432,1 km2 | |||
• Ūdens: | 73,0 km2 | |||
Iedzīvotāji (2024):[2] | 26 956 | |||
Blīvums (2024): | 11,1 iedz./km2 | |||
Izveidots: | 2021. gadā | |||
Domes priekšsēdētājs: | Inese Astaševska ("Kuldīgas novadam") | |||
Mājaslapa: | www | |||
![]() |
Kuldīgas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienoti Kuldīgas novads, Alsungas novads un Skrundas novads. Novada centrs atrodas Kuldīgas pilsētā. Robežojas dienvidrietumos ar Dienvidkurzemes novadā, ziemeļos ar Ventspils novadu, ziemeļaustrumos ar Talsu novadu, austrumos ar Tukuma novadu un dienvidaustrumos ar Saldus novadu.
Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Kuldīgas rajona teritoriju.
Teritoriālais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kuldīgas novads sastāv no 20 teritoriālajām vienībām: Alsungas pagasts, Ēdoles pagasts, Gudenieku pagasts, Īvandes pagasts, Kabiles pagasts, Kuldīgas pilsēta, Kurmāles pagasts, Laidu pagasts, Nīkrāces pagasts, Padures pagasts, Pelču pagasts, Raņķu pagasts, Rendas pagasts, Rudbāržu pagasts, Rumbas pagasts, Skrundas pagasts, Skrundas pilsēta, Snēpeles pagasts, Turlavas pagasts un Vārmes pagasts.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kuldīgas novada ZR daļa atrodas Piejūras zemienē, vidusdaļa un rietumi pieder pie paugurainās Rietumkurzemes augstienes (100-120 m vjl, Vārdupes kalns 140 m), gar Ventas senleju (0,1-0,3 km plata, pie Kuldīgas sasniedz 15 m dziļumu) un ziemeļaustrumos 14-22 km platā Ventas-Usmas ieplaka, austrumos Austrumkurzemes augstiene (60-110 m vjl). Augsnes — velēnu vidēji podzolētās gleja, velēnu gleja un purvu. Meži ap pusi no teritorijas. Derīgie izrakteņi — māls (Padure, Imanta, Pakalni, Mučukalni), smilts (Skudras), arī grants, saldūdens kaļķieži (Vilgāle, Turlava), ģipšakmens. Kūdra (Ozolu, Tīrlauku, Umuļu purvi),[3] nedaudz naftas (Adzes).[4] Ziemeļdaļā sastopams dolomīts un karsta procesi.[4]
Vidējā temperatūra: -3° C — -4,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 600—700 mm gadā.[3]
Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ūdenstilpes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]48 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Vilgāles ezers 2,4 km², Lielais un Mazais Nabes ezeri 1,4 km².[3]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apdzīvotība Kuldīgas novada teritorijā zināma kopš 2. gadu tūkstoša p.m.ē. 9.-13. gadsimtā lielākā daļa teritorijas ietilpa Bandavas zemē. 13. gadsimtā līdz 1267. gadam teritoriju pilnībā iekaroja Livonijas ordenis. Daļa no tās tika iekļauta Kuldīgas komturejā, daļa — Kurzemes bīskapijā. No 1562. gada pēc Kurzemes hercogistes izveides kļuva par Kuldīgas virspilskunga tiesas centrālo daļu. 1596. gadā Turlavā tika nodibināta pirmā dzelzs apstrādes manufaktūra hercogistē. 17. gadsimta vidū hercogs Jēkabs izveidoja tam laikam plašu manufaktūru rūpniecību, kura tika izpostīta Otrajā Ziemeļu karā.[3] Pēc hercogistes pievienošanas Krievijas Impērijai tika iekļauta Kurzemes guberņā.
![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Lielākās apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]N# | Nosaukums | Statuss | Pagasts | Iedzīvotāji (2025)[5] |
---|---|---|---|---|
1. | Kuldīga | Pilsēta | - | 10 479 |
2. | Skrunda | Pilsēta | - | 1845 |
3. | Priedaine | Ciems | Kurmāles | 823 |
4. | Alsunga | Ciems | Alsungas | 657 |
5. | Vārme | Ciems | Vārmes | 479 |
6. | Pelči | Ciems | Pelču | 399 |
7. | Ēdole | Ciems | Ēdoles | 380 |
8. | Venta | Ciems | Rumbas | 362 |
9. | Kabile | Ciems | Kabiles | 332 |
10. | Mežvalde | Ciems | Rumbas | 330 |
Nacionālais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pašvaldība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Skrundas dzelzceļa stacija
-
Autoceļš A9 pie Skrundas
Kuldīgas novadu šķērso vairāki dažādas nozīmes autoceļi. Novada dienvdos teritoriju šķērso A9 (Rīga (Skulte)—Liepāja). Tāpat, novadu šķērso vairāki reģionālās nozīmes autoceļi — P107 (Skrunda—Ezere), P108 (Ventspils—Kuldīga—Saldus), P112 (Kuldīga—Aizpute—Līči), P116 (Kuldīga—Skrunda—Embūte), P117 (Skrunda—Aizpute), P118 (Kuldīgas apvedceļš), P119 (Kuldīga—Alsunga—Jūrkalne), P120 (Talsi—Stende—Kuldīga) un P121 (Tukums—Kuldīga). Aptuveni puskilometra garumā autoceļš P106 (Ezere—Embūte—Grobiņa) veido Kuldīgas novada robežu ar Saldus novadu.
Novadu teritoriju šķērso arī dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja, uz kuras Kuldīgas novada teritorijā atrodas viena stacija — Skrunda.
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Reliģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Ievērojami novadnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Eduards Berklavs (1914—2004), politiķis
- Heinrihs fon Bērs (Heinrich von Behr, 1902—1983), vācbaltiešu izcelsmes vācu virsnieks
- Roberts fon Bolšvings (Robert von Bolschwing, 1834—1903) - vācbaltiešu ierēdnis
- Indra Burkovska (1955), aktrise
- Līna Čanka (1893—1981), Lāčplēša ordeņa kavaliere
- Mārtiņš Hartmanis (1882—1941), ģenerālis
- Aleksandrs fon Keizerlings (Alexander von Keyserling, 1815—1891), vācbaltiešu ģeologs un paleontologs
- Krišs Ķūķis (1874—1945), virsnieks
- Kārlis Lauva (1879—1927), politiķis
- Māteru Juris (1845—1885), sabiedrisks darbinieks, žurnālists, rakstnieks
- Jēkabs Osis (1860—1919), filozofs
- Mārtiņš Peniķis (1874—1964), ģenerālis
- Juris Plāķis (1869—1942), skolotājs un valodnieks, Latvijas Republikas izglītības ministrs (1920-1921)
- Ādolfs Preiss (1762—1832), luterāņu mācītājs
- Ansis Rudevics (1890—1974), politiķis
- Oļģerts Šalkonis (1931), aktieris un režisors
- Ēvalds Valters (1894—1994), aktieris
- Ernests Vīgners (1850—1933), diriģents, komponists un folkloras vācējs
- Indriķis Zeberiņš (1882—1969), mākslinieks
- Nikolajs Heņķis (1864—1933) — tautas muzikants, kokļu meistars un audējs
- Zigfrīds Kalniņš (1930—1998) — teātra darbinieks
- Emīlija Sonka (1939) — riteņbraucēja
- Benita Vēja (1948) — šahiste
- Pēteris Dupats (1922—2017) — katoļu priesteris
- Pēteris Upenieks (1906—1972) — katoļu priesteris
- Ulrihs fon Šlipenbahs (Ulrich von Schlippenbach, 1774-1826), vācbaltiešu dzejnieks
- Kristaps Bahmanis (1867—1942), jurists un politiķis
- Jēkabs Peterss (1886—1938), čekists
- Sīmanis Berģis (1887—1938), revolucionārs, politiķis un rakstnieks
- Juris Rēdlihs-Raiskums (1890—1971), futbolists, treneris un tiesnesis, "latviešu futbola tēvs"
- Leonīds Zakovskis (1894—1938), čekists
- Edgars Račevskis (1936), kordiriģents
- Andris Freibergs (1938), scenogrāfs
- Alberts Kauls (1938—2008), lauksaimnieks un politiķis, Latvijas zemkopības ministrs (1995—1996)
- Austris Grasis (1942), folklorists un valodnieks
- Raimonds Gerkens (1952), uzņēmējs
- Normunds Naumanis (1962—2014), teātra kritiķis un žurnālists
- Līvija Rezevska (1926—2004), tēlniece
Ievērojamas vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]![]() | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 7 janvāris 2025.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Latvijas padomju enciklopēdija. 51. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 555. lpp.
- ↑ 4,0 4,1 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Izdevniecība "Zinātne". 182. lpp.
- ↑ LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze 16.01.2025
- ↑ «IRE031. Iedzīvotāju skaits un īpatsvars pēc tautības reģionos, valstspilsētās un novados gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2023». Skatīts: 23.11.2023.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]![]() | Šis ar Latvijas novadiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|