Skrunda
- Šis raksts ir par pilsētu. Par citām jēdziena Skrunda nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Skrunda | |||
|---|---|---|---|
| pilsēta | |||
.JPG) Iela Skrundā | |||
| |||
  Skrunda | |||
| Koordinātas: 56°40′35″N 22°00′57″E / 56.67639°N 22.01583°EKoordinātas: 56°40′35″N 22°00′57″E / 56.67639°N 22.01583°E | |||
| Valsts |
 Latvija | ||
| Novads | Skrundas novads | ||
| Pilsētas tiesības | kopš 1996. gada | ||
| Vēsturiskie nosaukumi | vācu: Schrunden | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 7,9 km2 | ||
| Augstums | 35 m | ||
| Iedzīvotāji (2020. gadā)[1] | |||
| • kopā | 1 895 | ||
| • blīvums | 239,9/km² | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indeksi | LV-3326 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
 Skrunda Vikikrātuvē | |||
Skrunda ir pilsēta Kurzemes centrālajā daļā, Ventas upes krastos, vienlaikus šī pilsēta ir arī Skrundas novada centrs. Atrodas 151 km attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Pilsēta aizņem 7,9 km2 lielu teritoriju, to šķērso autoceļi A9, P116, P117 un Rīgas - Liepājas dzelzceļš.
Skrundā atrodas novada administratīvās iestādes, vidusskola, arodvidusskola, mūzikas skola, bērnudārzs, kultūras nams, 2 bibliotēkas, aptieka, ģimenes ārsta prakse, 2 viesu nami, luterāņu baznīca.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vēstures avotos Skrunda (Scrunden) kuršu Bandavas zemē pirmo reizi minēta 1253. gadā, bet 1368. gadā Ventas kreisajā krastā uzcelta Vācu ordeņa Skrundas pils. Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā Skrundā darbojās stikla celis, pulvera dzirnavas, naglu, lielgabalu un šauteņu darbnīcas.[2] Gatavos izstrādājumus transportēja lejup pa Ventas upi. No 1685. gada cauri Skrundai veda hercogistes galvenais pasta ceļš Jelgava - Dobele - Blīdene - Saldus - Skrunda - Grobiņa - Liepāja - Sventa - Mēmele. Pili izpostīja zviedru karaspēka uzbrukuma laikā Lielā Ziemeļu kara laikā. 19. gadsimta sākumā netālu no bijušās ordeņa pils drupām klasicisma stilā uzcelta Skrundas muižas kungu māja, kas atjaunota 1881. gadā.
Apdzīvotā vieta sāka veidoties pēc šaursliežu dzelzceļa līnijas Liepāja—Aizpute pagarinājuma Aizpute-Skrunda-Saldus izbūves Pirmā pasaules kara laikā. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 22. - 29. janvārī pie Skrundas notika smagas kaujas starp Padomju Latvijas armijas 2. strēlnieku pulku un Latviešu atsevišķo bataljonu Oskara Kalpaka vadībā. Pēc 1920. gada agrārās reformas Skrundas muižas zemes tika sadalītas apbūves gabalos. 1925. gadā Skrundai tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss. Līdz ar platsliežu dzelzceļa līnijas Glūda—Liepāja atklāšanu 1929. gadā Skrundas saimnieciskā attīstība paātrinājās. 1935. gadā Skrundā bija ~50 sīktirdzniecības uzņēmumi, kā arī vairāki rūpniecības uzņēmumi: ūdensdzirnavas, linu apstrādāšanas darbnīca, divas kokzāģētavas, divas mehāniskās darbnīcas.
1950. gadā Skrundai piešķīra strādnieku ciemata, bet 1961. gadā pilsētciemata tiesības. Laika posmā no 1950. līdz 1959. gadam Skrunda bija Skrundas rajona centrs. 1969. gadā Skrundā tika uzcelts rūpnīcas VEF cehs. Padomju laikā darbojās Aizputes kūdras fabrikas iecirknis, ģeoloģiskā un hidroģeoloģiskā ekspedīcija, PMK iecirknis, sadzīves pakalpojumu kombināta darbnīcas, zivsaimniecība «Skrunda», kokapstrādes kombināta «Vulkāns» pārkraušanas bāze.
1996. gadā Skrundai piešķīra pilsētas tiesības.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| gads | 1935 | 1959 | 1979 | 1989 | 1997 | 2015 |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Iedzīvotāju skaits | 1087 | 3194 | 3567 | 5235 | 2832 | 2291 |
Sadraudzības pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Peltsamā (kopš 2005. gada)
Senbrisenkoglēza (kopš 2006. gada)
Dindžou (kopš 2007. gada)
Mcheta (kopš 2007. gada)
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Arturs Heniņš (1932—2014), prozaiķis
- Edgars Račevskis (1936), diriģents
- Alberts Kauls (1938—2008), lauksaimnieks un politiķis, Latvijas Republikas zemkopības ministrs (1995—1996)
- Maija Amoliņa (1939), TV žurnāliste, diriģente
- Raimonds Gerkens (1952), uzņēmējs
- Normunds Naumanis (1962—2014), teātra kritiķis un žurnālists
- Dace Meiere (1973), latviešu tulkotāja
- Gints Grāvelis (1980), aktieris
- Jānis Buķelis (1980), mūzikas izpildītājs
- Andris Freibergs (1938), scenogrāfs
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas statistiskajos reģionos, republikas pilsētās, novadu pilsētās, 21 attīstības centrā un novados». Centrālā statistikas pārvalde. 2020. Skatīts: 2020. gada 19. septembrī.
- ↑ Enciklopēdija Latvijas pilsētas. Rīga: Preses nams, 1999. - 462 lpp.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
| ||||||||||||||
|