Raņķu pagasts
| Raņķu pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Kuldīgas novads |
| Centrs: | Raņķi |
| Kopējā platība:[1] | 46,8 km2 |
| • Sauszeme: | 44,9 km2 |
| • Ūdens: | 1,9 km2 |
| Iedzīvotāji (2022):[2] | 355 |
| Blīvums (2022): | 7,9 iedz./km2 |
 Raņķu pagasts Vikikrātuvē
| |
Raņķu pagasts ir viena no Kuldīgas novada administratīvajām teritorijām, Ventas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Skrundas pilsētu un Rudbāržu, Skrundas, Laidu un Snēpeles pagastiem.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atrodas Kursas zemienes Pieventas līdzenumā. Augstākā vieta - 50,6 m vjl.
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ūdenskrātuves[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pagastā atrodas vairāki dīķi:
- Kaķleju dīķis
- Svētputņastes dīķis
- Kalēju dīķis
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mūsdienu Raņķu pagasta teritorijā vēsturiski atradās Allažu muiža (Gut Allaschen), Jeras muiža (Gut Irgen), Raņķu muiža (Gut Ranken, Raņķi), Vāres muiža (Gut Wahrenhof).
1935. gadā Kuldīgas apriņķa Raņķu pagasta platība bija 151 km² un tajā dzīvoja 1631 iedzīvotājs.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Raņķu un Savenieku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Raņķu ciems ietilpis Skrundas (1949-1959), Saldus (1959-1962) un Kuldīgas (1962-2009) rajonos. Raņķu ciemam 1954. gadā pievienoja Pumpuru ciema kolhoza «Ziedonis» teritoriju. 1962. gadā pievienoja likvidēto Savenieku ciemu, bet kolhoza «Ziedonis» teritoriju pievienoja Skrundas lauku teritorijai. 1975. gadā notika teritoriju apmaiņa ar Skrundas lauku teritoriju, bet 1977. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Snēpeles ciemam.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Raņķu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Skrundas novadā. 2021. gadā Skrundas novadu iekļāva Kuldīgas novadā.
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākās apdzīvotās vietas ir Raņķi (pagasta centrs), Smilgas, Līdumnieki.
Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Pauls Rorbahs (1869—1956), publicists, politiķis, vēsturnieks un ceļotājs;
- Ernests Birzmanis (1860-1900), farmakologs, Rīgas Latviešu biedrības nama Zinību un Teātra komisijas loceklis;
- Irma Saleniece (1926) - lietišķās mākslas un tautas daiļamatniecības meistare;
- Krišs Birsmanis - populārās dziesmas "Ķemermiestiņā" autors;
- Ansis Rudevics (1890-1974), sabiedriskais darbinieks, Latvijas Tautas labklājības ministrs.
- Juris Aploks (1893—1938), latviešu strēlnieku virsnieks, vēlāk padomju militārais darbinieks.
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Pilsētu (blīvi apdzīvotu) un lauku (reti apdzīvotu) teritoriju iedzīvotāju skaits reģionos, pilsētās, novados un pagastos (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) – Teritoriālā vienība, Laika periods un Rādītāji». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 22 decembris 2022.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||
