Lūcija Jēruma-Krastiņa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lūcija Jēruma-Krastiņa
Personīgā informācija
Dzimusi 1899. gada 12. novembrī
Cēsis
Mirusi 1968. gada 23. septembrī (68 gadi)
Karakasa, Venecuēla
Tautība Latviete
Dzīvesbiedrs Nikolajs Jērums
Zinātniskā darbība
Zinātne Anatomija, antropoloģija
Darba vietas Latvijas Universitāte
Alma mater Latvijas Universitāte

Lūcija Jēruma-Krastiņa (dzimusi 1899. gada 12. novembrī, mirusi 1968. gada 23. septembrī) bija latviešu anatome un antropoloģe. Pirmā sieviete, kurai Latvijas Universitāte piešķīra doktora grādu.[1]

Precējusies ar psihiatru Nikolaju Jērumu.

1925. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti. Pēc tam līdz 1944. gadam docējusi universitātes Anatomijas katedrā. 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, 1948. gadā pārcēlusies uz dzīvi Venecuēlā.[2]

Izpētījusi latvietes antropoloģisko tipu. Venecuēlā sākusi arī gleznot.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Studenšu korporācijas «Dzintra» goda filistri». Studenšu korporācija «Dzintra». Skatīts: 2016. gada 18. martā.
  2. 2,0 2,1 Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 199. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.