Jēkabs Prīmanis
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Jēkabs Prīmanis (1892-1971) bija latviešu kara ārsts, vēlāk antropologs un eiģēniķis. Latvijas Universitātes un Baltijas Universitātes profesors. Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes dekāns (1939-1940, 1941-1943).
Dzīves gājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1892. gada 12. martā Ādažu pagasta “Sautiņos” zemnieka Jēkaba Prīmaņa un viņa sievas Ievas ģimenē. Mācījās Ādažu pagastskolā, Millera komercskolā un Nikolaja ģimnāzijā Rīgā. Studēja Tērbatas Universitātes Medicīnas fakultātē (1911-1913), tad Pēterpils Kara medicīnas akadēmijā (1913-1916). Pirmajā pasaules kara laikā viņš dienēja Krievijas Impērijas Baltijas kara flotē kā palīgārsts (1916-1918), pēc demobilizācijas 1918. gada martā Petrogradas Kara medicīnas akadēmijā ieguva ārsta diplomu un atgriezās strādāt Latvijā par Jaunciema ārstu. Latvijas brīvības cīņu laikā bija 4. Siguldas kājnieku pulka ārsts-kapteinis un 3. Jelgavas kājnieku pulka vecākais ārsts.
1920. gadā pieņemts darbā Latvijas Universitātē (LU) kā profesora Gastona Bakmaņa asistents. Lai jauno ārstu pienācīgi sagatavotu zinātniskajam un pedagoģiskajam darbam, LU viņu kā Rokfellera fonda stipendiātu 1925. un 1926. gadā nosūtīja uz Mičiganas Universitāti ASV, kur viņš strādāja kā profesora C. Hubera asistents histoloģijā un embrioloģijā, kā arī Minhenes un Prāgas anatomijas institūtā. 1926. gadā Jēkabs Prīmanis aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju un apprecējās ar Grietu Raisku. 1929. gadā viņu ievēlēja par anatomijas katedras vadītāju, bet 1932. gadā — par profesoru.
No 1928. līdz 1944. gada augustam Jēkabs Prīmanis vadīja Anatomijas un histoloģijas institūtu. Viņa vadībā notika apmēram 25 antropoloģiskās ekspedīcijas uz dažādiem Latvijas novadiem ar mērķi pētīt latviešu antropoloģisko tipu. Par 1929. gadā uzrakstīto zinātnisko darbu «Latviešu ķermeņa uzbūve latvju dainās» Jēkabam Prīmanim piešķīra Krišjāņa Barona prēmiju. Laikā no 1922. līdz 1944. gadam viņš lasīja arī lekcijas plastiskajā anatomijā Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem. 1938. gadā Latvijā tika izveidots Tautas dzīvā spēka institūts, kas nodarbojās ar tolaik Eiropā plašu uzmanību ieguvušajiem eigēnikas jautājumiem. Institūtu profesors vadīja līdz pat tā slēgšanai pēc padomju okupācijas 1940. gada nogalē.
Otrā pasaules kara beigās J. Prīmanis 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, no 1944. līdz 1948. gadam turpināja akadēmisko darbu Jēnas Universitātē un Baltijas Universitātē Hamburgā. Pēc tam izceļoja uz ASV, kur viņu aicināja pieņemt profesoru Pitsburgas Universitātē. 1964. gadā viņš aizgāja pensijā, trīs reizes apbalvots ar Amerikas medicīnas studentu apvienības balvu «Zelta ābols», ko piešķir studenti profesoram, kuru ciena visvairāk, kurš ir iemantojis studentu simpātijas. Jēkabs Prīmanis mira 1971. gada 22. novembrī Pitsburgā.[1]
Viņa vārdā nosaukts RSU Anatomijas muzejs — Museum Anatomiae Jacobi Primani.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Latviešu anatomiskā vārdnīca (1931)
- Nomina Anatomica (1944)
- Pēterburgas Kara medicīnas akadēmijas nozīme medicīnas attīstībā Latvijā. Universitas, Ņujorka, 1970, 26:42-51
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 100 Latvijas personības: zinātnieks Jēkabs Prīmanis[novecojusi saite]
- Jacob Priman fotoportrets no Images by University of Pittsburgh. School of Medicine. 1955.