LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte"

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte

LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte" (dibināta 1980. gada 1. jūlijā) 11,8 hektāru platībā atrodas priežu mežā Babītes pagastā. Audzētavas dibinātājs un vadītājs ir Dr. habil. biol., prof. Rihards Kondratovičs, kurš ar rododendru pētījumiem nodarbojas kopš 1957. gada. Pašreiz tā ir vienīgā specializētā rododendru audzētava Baltijas valstīs. Tās galvenais uzdevums ir radīt jaunas, dekoratīvas un ziemcietīgas brīvdabas rododendru šķirnes.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nepieciešamība izveidot specializētu audzētavu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1957. gadā Latvijas Valsts Universitātes Botāniskā dārza zinātniskā darba plānos tika iekļauta tēma "Rododendru introdukcija un aklimatizācija Latvijas PSR”, kuras vadītājs un izpildītājs bija toreizējais Botāniskā dārza direktors Rihards Kondratovičs. Impulsu šādas tēmas izvēlei deva daži rododendru eksemplāri, kas bija saglabājušies Botāniskajā dārzā no pagājušā gadsimta 30. gados izveidotās kolekcijas. Tajā laikā Latvijā šie izcili dekoratīvie krāšņumkrūmi bija sastopami ļoti reti. Turpmāko 7 gadu laikā Botāniskajā dārzā tika izveidota pietiekami liela savvaļas sugu un arī šķirņu kolekcija, kas ļāva pievērsties jaunu šķirņu veidošanas darbam. Bija iegūti desmitiem tūkstošu hibrīdo sējeņu, kas bija jāizaudzē līdz ziedēšanai, lai varētu veikt selekcijas darbu. Šim procesam bija vajadzīgas lielas zemes platības, kuru Botāniskajā dārzā nebija, tāpēc radās nepieciešamība veidot specializētu rododendru audzētavu.[2]

Audzētavas dibināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1973. gadā LPSR Valsts plāna komitejas zinātņu daļa, izskatot LVU Botāniskā dārza zinātniskā darba rezultātus, par nozīmīgu un praksē ieviešamu atzina darbu rododendru introdukcijā un selekcijā, tāpēc tika meklēta zemes platība, kas būtu piemērota rododendru audzētavas ierīkošanai. Vajadzēja atrast labu priežu mežu, kurā valdītu pusēna (biezība 0,4-0,5), kur būtu pietiekami biezs humusa slānis un netālu atrastos ūdenstilpe mākslīgai rododendru laistīšanai sausajās vasarās, kā arī tuvumā vajadzēja būt sabiedriskajam transportam. Šāda vieta ar mežsaimnieku palīdzību tika atrasta Babītē. Tālāk sekoja ilgstoša dokumentācijas sagatavošana, līdz 1976. gadā Latvijas PSR Ministru Padome piešķīra Latvijas Valsts universitātei 12,1 ha lielu priežu meža gabalu specializētas rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas organizēšanai. 1977. un 1978. gadā dārzu mākslas vecmeistars Rīgas Dārzu un parku Galvenais ainavu arhitekts Kārlis Barons, izpildot pasūtījumu, izstrādāja audzētavas ģenerālplānu. Ar Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātes rektora V. Millera pavēli Nr. 86 1980. gada 1. jūlijā audzētava tika oficiāli nodibināta. Līdz ar tās nodibināšanu rododendru introdukcija, selekcija, rododendru agrotehnikas pilnveidošana un citu jautājumu risināšana notiek te.[3]

Audzētavas darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibinot audzētavu, tika izvirzīti galvenie uzdevumi, kas tiek pildīti visā tās pastāvēšanas laikā:

  • Veikt brīvdabas rododendru introdukcijas un selekcijas darbu, lai radītu dekoratīvas un ziemcietīgas, Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotas rododendru šķirnes;
  • Organizēt jauno šķirņu pārbaudi saskaņā ar UPOV (Starptautiskā apvienība augu jauno šķirņu aizsardzībai) direktīvām;
  • Pilnveidot esošās un izstrādāt jaunas, efektīvas rododendru sugu un šķirņu ģeneratīvās un veģetatīvās pavairošanas metodes;
  • Pilnveidot rododendru audzēšanas agrotehniku, izstrādāt iedarbīgas metodes un paņēmienus slimību un kaitēkļu apkarošanā;
  • Pētīt rododendru izturības fizioloģijas teorētiskos un praktiskos jautājumus, kas saistīti ar fizioloģisko un bioķīmisko procesu izmaiņām rododendru ekoloģiskās adaptācijas laikā;
  • Veicot stādu un sēklu apmaiņu, sadarboties ar citām līdzīga rakstura iestādēm Latvijā un ārvalstīs;
  • Piedalīties studentu un skolēnu apmācībā, organizēt prakses, bakalaura, maģistra un doktora darbu izstrādi;
  • Informēt sabiedrību un nozares speciālistus, popularizējot rododendrus masu informācijas līdzekļos, izstādēs, organizējot ekskursijas un seminārus;
  • Apgādāt interesentus ar rododendru stādāmo materiālu un literatūru;
  • Sniegt konsultācijas par rododendru audzēšanu.[2]

Audzētava sadarbojas ar vairākām līdzīga profila zinātniskajām iestādēm ārvalstīs: Helsinku universitāti, Brēmenes rododendru parku un Botānisko dārzu, Varšavas botānisko dārzu, Lielbritānijas Karalisko dārzkopības biedrību, Vācijas rododendru biedrību, Amerikas rododendru biedrību. [1] Līdz 2017. gadam audzētavā ir izveidota ievērojama brīvdabas rododendru kolekcija no 76 savvaļas sugām un 265 šķirnēm, veikti 656 krustojumi dažādās kombinācijās un no iegūtajām hibrīdajām sēklām izaudzēti daudzi tūkstoši hibrīdo sējeņu, no kuriem izdalīti vairāki simti perspektīvo hibrīdu. Rezultātā izveidotas 109 jaunas šķirnes (selekcionārs Rihards Kondratovičs), kas kopš 1999. gada tiek reģistrētas un iekļautas Lielbritānijas Karaliskās dārzkopības biedrības Starptautiskajā rododendru šķirņu reģistrā:

  • 61 mūžzaļo rododendru šķirnes: ’Agris’, ’Aivars Lasis’, ’Aldonis Vēriņš’, ’Alma Mater’, ’Andris’, ’Atis’, ’Babītes Aiga’, ’Babītes Antons’, ’Babītes Baltais’, ’Babītes Elita’, ’Babītes Ginta’, ’Babītes Kompaktais’, ’Babītes Kristīne’, Babītes Lavanda’, ’Babītes Sarkanais’, ’Baltija’, ’Biruta’, ’Bulduri’, ’Cīrava’, ’Dace’, ’Doktors Babarikins’, ’Dzidra’, 'Dzeguzēns', ’Eduards Smiļģis’, ’Egons’, ’Elza Radziņa’, ’Emeritus’, ’Emīls’, ’Feja’, 'Ģenerālis', ’Ilgonis’, ’Ilma’, ’Imants’, ’Indriķis’, ’Irina’, ’Jānis’, ’Jānis Sproģis’, ’Kārlis’, ’Kārlis Ulmanis’, ’Kristaps Morbergs’, ’Lita’, ’Līgo’, ’LU Rolands’, ’Mammadaba’, ’Māra’, ’Miks’, ’Monta’, ’Ogre’s White Dream’, 'Profesors Kondratovičs', ’Rektors’, ’Robis’, ’Rudīte’, ’Sofija’, ’Sprīdītis’, ’Tālavija’, ’Teterevi Lavijai’, ’Toms’, ’Uldis’, ’Valdis’, ’Viesturs’, ’Vilhelmīne Petkevičs’, ’Vizma’, 'Voldemārs Zelmenis', ’Zinātņu Akadēmija’;
  • 48 vasarzaļo rododendru šķirnes: ’Ance’, ’Arta’, ’Aura’, ’Ausma’, ’Austra’, ’Babītes Alīna’, ’Babītes Anita’, ’Babītes Astra’, ’Babītes Indra’, ’Babītes Inga’, ’Babītes Laura’, ’Babītes Lidija’, ’Babītes Līva’, ’Baiba’, ’Dita Krenberga’, ’Dzintra’, ’Francisa’, ’Gunita’, ’Ilze’, ’Ina’, ’Ināra’, ’Latvijas Itera’, ’Lelde’, ’Liene’, ’Liesma’, ’Lorija’, ’LU Solveiga’, ’Madame Debene’, ’Mazais Jefiņš’, ’Pasaciņa’, ’Pērlīte’, ’Polārzvaigzne’, ’Polonia’, ’Rasma’, ’Ringla’, ’Rīga’, ’Rīta Zvaigzne’, ’Rubīns’, ’Santa’, 'Sarma', ’Saule’, ’Selga’, ’Skaidrīte’, ’Teika’, ’TTT’, ’Uguns’, ’Vija’, 'Zvārtes Iezis'.[1][4]

Audzētavas nozīme rododendru popularizēšanā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pateicoties LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavas „Babīte” aktīvajai darbībai, rododendri Latvijā kļuvuši par ļoti populāru dekoratīvo augu kultūru. Par to liecina kaut vai tas, ka divas ielas – viena Rīgā un viena Babītē – nosauktas rododendru vārdā. Par Babītes novada simbolu Latvijas Heraldikas komisija apstiprināja mūžzaļo rododendru ziedkopu, kas attēlota Babītes novada ģerbonī un karogā. Pēdējos gados rododendrus arvien vairāk redzam sabiedriskajos apstādījumos Rīgā un citās pilsētās, nemaz nerunājot par individuālajiem apstādījumiem un daiļdārziem. Kā piemēru var minēt Rīgas centrālās daļas apstādījumus: pie Latvijas Nacionālās operas un baleta, kanālmalā, pie Latvijas Universitātes galvenās ēkas (Raiņa bulvārī 19), pie bijušās Bioloģijas fakultātes ēkas (Kronvalda bulvārī 4), Dziesmu svētku parkā un citur.[5] Katru gadu ziedēšanas laikā - maijā un jūnijā audzētavu apmeklē ap 19 000 cilvēku. Stādu realizācijas laikā - pavasarī (aprīlī, maijā) un rudenī (septembrī, oktobrī) tiek pārdoti vairāk kā 6 000 stādu.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētava "Babīte" Skatīts: 10.01.2017.
  2. 2,0 2,1 Kondratovičs R., Riekstiņa G., Kondratovičs U. 2010. Rododendri. LU Rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavai „Babīte” – 30. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds: 104 lpp., ISBN 978-9984-45-209-8
  3. Krūze A., Kondratovičs R. 2006. Rihards Kondratovičs: Mūžs kā daudzkrāsu rododendri. – Rakstu krājums: Laikmets un personība, Nr. 8., Rīga, RaKa: 254–286., ISBN 9984-15-813-6
  4. Kondratovičs R., Kondratovičs U., Riekstiņa G. 2016. Rhododendron Culture in Latvia. Rhododendrons International. – The online journal of the world’s rhododendron organizations, Volume 1, Part 2. European rhododendron organizations: 77-87.
  5. Kondratovičs R. 2015. Rihards Kondratovičs. – Zinātne un mana dzīve. 2.sējums. 46 emeritēto zinātnieku atmiņas un dzīvesgājums, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds: 194–212., ISBN 978-9934-18-041-5

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]