Laima Līvena
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Laima Līvena (dzimusi 1943. gada 9. jūnijā, mirusi 2006. gada 22. oktobrī) bija latviešu dzejniece un tulkotāja.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laima Līvena dzimusi skolotāju ģimenē, vecāki līdz 1950. gadam strādāja Kandavas vidusskolā, pēc tam – Pūres astoņgadīgajā skolā. Mācoties Saldus Zooveterinārajā tehnikumā sākās Laimas Līvenas literārās gaitas. Laimas Līvenas radošās personības veidošanos ietekmēja draudzība ar tulkotāju Maiju Silmali.
1970. gadā Laima kļuvusi par laikraksta „Padomju Jaunatne" literāro konsultanti.[1] 1972. gadā beigusi Maskavas Gorkija Literatūras institūtu, strādājusi izdevniecībā "Liesma" par redaktori un dažādās bibliotēkās par bibliotekāri. Iznākuši astoņi dzejoļu krājumi, rakstījusi arī dzeju bērniem un atdzejojusi no krievu valodas.
Dziesmas ar Laimas Līvenas vārdiem komponējuši Armands Alksnis, Leons Amoliņš, Agris Engelmanis, Imants Kalniņš ("Apvij rokas"), Romualds Kalsons, Ivars Kraucis, Jānis Līvmanis, Pēteris Plakidis, Jānis Porietis, Laila Ilze Purmaliete, Ģederts Ramans, Jānis Sildegs un Gunārs Šimkus.[2]
Dzejniece mirusi 2006. gada 22. oktobrī.[3]
Janīna Kursīte, analizējot dzejnieces devumu, secina: ,, Laima Līvena (īst. v. Laimdota) bija starp tiem nedaudzajiem, kuriem izdevās neiekļūt padomju konjunktūras valgos ne radošo gaitu sākumposmā, ne vēlāk. Izcelšanas vērta ir viņas spēja padomju laikos rakstīt nepadomiski. Laima Līvena ir starp tiem retajiem, kuras dzejā nav laika tiešamības nospiedumu. Viņa nebija disidente, bet arī nerakstīja varas diktētu pasūtījuma dzeju. Savas, no varas neatkarīgās un varai nepakalpīgās domas Laima Līvena izteica enigmātiski. Viņas dzejā iekodēto slēpto nepakļāvības vēstījumu saprata gan lasītāji, gan kritiķi."[4]
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzejoļu krājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Caur ziemas dienām" (1967)
- "Šūpoles" (1970)
- "Diena" (1974)
- "Zem klajas debess" (1981)
- "Pacelt no zemes vārdu" (1987)
- "Mārča dzejoļi" (1996)
- "Starp tumsu un gaismu" (1998)
- "Bezlaicīte" (2005)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Pieminam dzejnieci Laimu Līvenu...». lr2.lsm.lv. Skatīts: 2018. gada 2. decembrī.[novecojusi saite]
- ↑ «Laima Līvena». garamantas.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. februārī. Skatīts: 2018. gada 2. decembrī.
- ↑ «Laima Līvena (9.VI 1943 - 22.X 2006)». diena.lv. Skatīts: 2018. gada 2. decembrī.
- ↑ Janīna Kursīte. Kamolkoks. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2024. 532.,545. lpp. ISBN 978-9934-36-271-2.