Laimdota Sēle
| |||||||||||
| |||||||||||
.svg){kind=small}
Laimdota Sēle (dzimusi 1951. gada 11. maijā, pseidonīms Astra Egle) ir latviešu dzejniece, rakstniece, vēsturniece[2] un žurnāliste.
Beigusi Ventspils 2. astoņgadīgo skolu un Ventspils 1. vidusskolu. Absolvējusi Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti.
No 1985. līdz 2005. gadam strādāja par laikrakstu "Padomju Venta" un "Ventas Balss" korespondenti.[1]
Radošais darbs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viņas pirmais dzejolis tika publicēts 1975. gadā ar pseidonīmu Astra Egle. Šobrīd ir izdoti viņas dzejoļu krājumi "Izšķilt mīlestību" (1989) un "Brīvības laika lāses" (2001), "Per aspera" (2003) kā arī luga "Veļu nakts" (1982), prozas darbi "Spoguļa pārbaude" (1994), "Mūsu mīlestības gadsimts" (2000), "Manā pasaulē mīl" (2001), "Māte man teica" (2001), "Cērt zibens marmalē" (2010), "Kaislību pavārgrāmata" (2013), "Poga ar sudraba rozi" (2013), "Septiņu rūnu kalns" (2014), pasaku krājums bērniem "Ventspils rūķi un viņu draugi" (2011), monogrāfija par Zlēku pagasta vēsturi "Zlēkas. Laiki un likteņi" (2015), apkopojums "Zlēku teiksmas un spoku stāsti" (2018), ilustrēts stāstījums "Es iet no Gāliņciem uz pilset" (2018), monogrāfija par Ventspils ģimnāzijas vēsturi "Mūžam jaunā simtgadniece" (2018).
Vēsturiskie darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Prozas darbos ir aprakstīti vairāki vēsturiski notikumi: 1905. gada revolūcija, Krievijas pilsoņu karš, Latvijas okupācija un neatkarības atjaunošana. Dziesmas ar Laimdotas Sēles vārdiem komponējuši Valdis Zilveris, Valters Kaminskis,[1] Aivars Nikolajevs, Zigmars Liepiņš u.c.
Pētījums par Zlēkām
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iecere par pētījumiem par Zlēku vēsturi no laikiem pirms Kristus līdz mūsdienām radusies Zlēku evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājam Jānim Kalniņam un mecenātiem Zintai un Ģirtam Štekerhofiem ap 2010.g. Viņi gribējuši, lai arī nākamās paaudzes apjauš kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi. Laimdota Sēle četrus gadus reizi nedēļā ieradās Zlēku pagastā, tikās ar iedzīvotājiem, lai vāktu mutiskās un rakstiskās liecības un fotogrāfijas par vēsturi un uzrakstītu savu pamatīgo pētījumu. Ceturtdienas rakstniece parasti pavadīja arhīvā vai muzejā.
Grāmata tika laista tautā svinīgā pasākumā Zlēku Kultūras namā 2015. gada septembrī, pasākumā piedalījās vairāk nekā 100 cilvēku.[3]
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Veļu nakts". Luga, 1982
- "Izšķilt mīlestību". Dzejoļu krājums, 1989
- "Spoguļa pārbaude". Proza, 1994
- "Mūsu mīlestības gadsimts". Proza, 2000
- "Māte man teica". Proza, 2001
- "Brīvības laika lāses". Dzejoļu krājums, 2001
- "Zlēkas. Laiki un likteņi". Rīga, 2015. -- 709 lpp.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Laimdota Sēle». literatura.lv. Skatīts: 2019. gada 17. marts.
- ↑ «Vēsturniece un rakstniece Laimdota Sēle». lr1.lsm.lv. Skatīts: 2019. gada 17. marts.
- ↑ Marlena Zvaigzne. «Zlēkas. Laiki un likteņi | Kurzemnieks.lv». www.kurzemnieks.lv (latviešu), 2015-09-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-12-06. Skatīts: 2021-06-12.
 | Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|