Laimdota Sēle

Vikipēdijas lapa
Laimdota Sēle
Personīgā informācija
Dzimusi 1951. gada 5. novembrī (72 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Ventspils, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Literārā darbība
Pseidonīms Astra Egle[1]
Nodarbošanās dzejniece, rakstniece, vēsturniece, žurnāliste
Valoda latviešu

Laimdota Sēle (dzimusi 1951. gada 5. novembrī, pseidonīms Astra Egle) ir latviešu dzejniece, rakstniece, vēsturniece[2] un žurnāliste.

Beigusi Ventspils 2. astoņgadīgo skolu un Ventspils 1. vidusskolu. Absolvējusi Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti.

No 1985. gada strādāja par laikraksta "Padomju Venta" korespondenti.[1]

Radošais darbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņas pirmais dzejolis tika publicēts 1975. gadā ar pseidonīmu Astra Egle. Šobrīd ir izdoti viņas dzejoļu krājumi "Izšķilt mīlestību" (1989) un "Brīvības laika lāses" (2001), kā arī darbi prozā "Veļu nakts" (1982), "Spoguļa pārbaude" (1994), "Mūsu mīlestības gadsimts" (2000), "Māte man teica" (2000).

Vēsturiskie darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prozas darbos ir aprakstīti vairāki vēsturiski notikumi: 1905. gada revolūcija, Krievijas pilsoņu karš, Latvijas okupācija un neatkarības atjaunošana. Dziesmas ar Laimdotas Sēles vārdiem komponējuši Valdis Zilveris, Valters Kaminskis,[1] Aivars Nikolajevs, Zigmars Liepiņš u.c.

Pētījums par Zlēkām[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iecere par pētījumiem par Zlēku vēsturi no laikiem pirms Kristus līdz mūsdienām radusies Zlēku evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājam Jānim Kalniņam un mecenātiem Zintai un Ģirtam Štekerhofiem ap 2010.g. Viņi gribējuši, lai arī nākamās paaudzes apjauš kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi. Laimdota Sēle četrus gadus reizi nedēļā ieradās Zlēku pagastā, tikās ar iedzīvotājiem, lai vāktu mutiskās un rakstiskās liecības un fotogrāfijas par vēsturi un uzrakstītu savu pamatīgo pētījumu. Ceturtdienas rakstniece parasti pavadīja arhīvā vai muzejā.

Grāmata tika laistīta tautā svīnīgā pasākumā Zlēku baznīcā 2015. gadā, kurā piedalījās vairāk nekā 100 cilvēku.[3]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Veļu nakts". Proza, 1982
  • "Izšķilt mīlestību". Dzejoļu krājums, 1989
  • "Spoguļa pārbaude". Proza, 1994
  • "Mūsu mīlestības gadsimts". Proza, 2000
  • "Māte man teica". Proza, 2000
  • "Brīvības laika lāses". Dzejoļu krājums, 2001
  • "Zlēkas. Laiki un likteņi". Rīga, 2015. -- 709 lpp.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Laimdota Sēle». literatura.lv. Skatīts: 2019. gada 17. marts.[novecojusi saite]
  2. «Vēsturniece un rakstniece Laimdota Sēle». lr1.lsm.lv. Skatīts: 2019. gada 17. marts.[novecojusi saite]
  3. Marlena Zvaigzne. «Zlēkas. Laiki un likteņi | Kurzemnieks.lv». www.kurzemnieks.lv (latviešu), 2015-09-18. Skatīts: 2019-11-18.[novecojusi saite]