Latvija (koris)

Valsts Akadēmiskais koris Latvija ir kora kolektīvs Eiropā, kurš pastāv kopš 1942. gada. Koris uzstājies vairāk nekā divdesmit koncertos ārpus Latvijas, tajā skaitā visprestižākajās koncertzālēs (Amsterdamas "Concertgebouw"; Hamburgas "Laeiszhalle"; Lucernas koncertzālē; Montrē "Igora Stravinska zālē" u.c.). Kopš 1997. gada kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Māris Sirmais.

Koris ir seškārtējs Lielās mūzikas balvas laureāts (1998, 2000, 2002, 2009, 2010, 2011) un 2003. gada Latvijas Republikas Ministru kabineta balvas laureāts, un 2007. gadā Latvijas Kultūras ministrijas gada balvas laureāts.

Pēdējos gados koris Latvija radoši sadarbojas ar vadošajiem Eiropas orķestriem - Karalisko Concertgebouw simfonisko orķestri, Bavārijas radio simfonisko orķestri un Londonas filharmonisko orķestri, kā arī ar citiem orķestriem no Vācijas, Somijas, Singapūras, Izraēlas, ASV, Igaunijas, Krievijas un citām valstīm. Koris ir sadarbojies ar Gustava Mālera kamerorķestri un arī ar izcilajiem diriģentiem Marisu Jansonu, Andri Nelsonu, Nēmi Jervi, Pāvo Jervi, Kristianu Jervi, Davidu Zinamnu ,Vladimiru Jurovski, Valeriju Gergijevu, Zubinu Mehtu, Vladimiru Fedosejevu, Simonu Jangu, Tenu Kaljusti un daudziem citiem.

Valsts Akadēmiskais koris Latvija ir universāls kolektīvs, kurš savu repertuāru nemitīgi papildina ar novatoriskiem skaņdarbiem dažādos žanros, sākot ar kino mūzikas ierakstiem -Perfume (Original Soundtrac) EMI Classics un beidzot ar vokāli-instrumentāliem pasaules pirmatskaņojumiem (Kjartana Sveinsona Credo Ņujorka 2010.gada novembrī; 2007. gada septembrī Brēmenes Mūzikas festivālā Valsts Akadēmiskais koris Latvija kopā ar diriģentu Tenu Kaljusti un Brēmenes Simfonisko orķestri piedalījās pasaules pirmatskaņojumā, izpildot Lēras Auerbahas "Krievu rekviēmu".)

2010. gada novembrī Valsts Akadēmiskais koris Latvija ar trīs koncertiem Linkolna centra rīkotajā White Light Festival, debitēja Ņujorkā (ASV). Laikraksts The New York Times vairākās recenzijās kora skanējumu raksturojis kā „izsmalcinātu, skaistu un krāšņu”.

Pēdējo gadu nozīmīgākie koncerti

2013. gada novembrī koris piedalījās koncertos Sanktpēterburgā un Maskavā Čaikovska filharmonijā, kur atskaņoja Mocarta rekviēmu, Arvo Part "Te Deum". Koncerti notika par godu slavenajam diriģentam Marisam Jansonam.

2011. gada oktobrī koris uzstājās Minhenes Filharmonijas zālē "Gasteig", kur atskaņoja Gustava Mālera "8. simfoniju" diriģenta Marisa Jansona vadībā.

2011. gada septembrī koris debitēja Briseles Mākslas centrā, Klara festival ietvaros, kur uzstājās kopā ar diriģentu Vladimiru Jurovski un Londonas filharmonisko orķestri.

2011. gada martā koris debitēja Amsterdamā Karaliskajā Concertgebouw zālē, kur diriģenta Marisa Jansova vadībā atskaņoja Gustava Mālera "8.simfoniju".

2010. gada novembrī trīs debijas koncerti Linkolna centra rīkotajā White Light Festival (Ņujorka), t.sk.kopprojekts ar islandiešu grupas Sigur Ros mūziķiem piedaloties pasaules pirmatskaņojumos Kjartana Sveinsona kompozīcijai Credo un Jonsi & Aleksa albuma Riceboy Sleeps darbu aranžijām korim un simfoniskajam orķestrim. Par koncertu pozitīvas recenzijas publicētas gan The New York Times, gan The Rolling Stone.

2010. gada septembrī koris Latvija debitēja Montrē festivālā, kas sadarbībā ar Lucernas festivālu maestro Davida Zinmana vadībā rīkoja grandiozu A. Šenberga Gurres dziesmu koncertatskaņojumus abos festivālos. Šī bija otrā kora dalība Lucernas festivālā.

2009. gada martā koris Latvija debitē Lucernas festivālā, jūlijā koris Vācijas lielākajā mūzikas notikumā – Reingavas festivālā - atskaņo Rodiona Ščedrina Apzīmogoto eņģeli, Ščedrins pēc šī koncerta nosauc kori par labāko pasaulē. 2010. gada maijā ierakstu kompānija WERGO šo koncertierakstu izdod kompaktdiskā. Septembrī koris uzstājās Hamburgas simfoniķu sezonas atklāšanas koncertā Laeiszhalle un Berlīnes mūzikas festivālā.

Sadarbībā ar Helsinku simfonisko orķestri un diriģentu Džonu Storgardu (John Storgårds) kora Latvija 11. septembrī koncertzālē Finlandia Helsinkos piedalijās Rodiona Ščedrina koncertoperas Apburtais Ceļotājs (2002) pirmatskaņojumā Skandināvija.

2008 gada februārī koris Latvija piedalījās Arvo Pērta darba Deer’s Cry pasaules pirmatskaņojumā Īrijā koncertā „Baltijas balsis”. Koncertā tika pirmatskaņoti arī Riharda Dubras Hail To The Queen of Heaven un Georga Pelēča darbs Blood Upon A Rose.

2007. gadā ar plašu vērienu tika atzīmēts Valsts Akadēmiskā kora Latvija organizētais '''10. Starptautiskais garīgās mūzikas festivāls'''. Šā festivāla ietvaros īpaši jāatzīmē Leonarda Bernsteina Mesas pirmatskaņojums Latvijā.

Valsts Akadēmiskais koris Latvija ir piedalījies mūzikas ierakstā filmai Parfīms (Das Parfum). 2006. gada septembrī mūzika kinofilmai ir izdota arī EMI Classics kompaktdiskā ar nosaukumu Perfume (Original Soundtrack). Šī skaņu celiņa ierakstā piedalījās arī Berlīnes Filharmoniķi diriģenta Sera Saimona Ratla vadībā. Koris ir piedalījies arī Warner Brothers, Harmonia Mundi ierakstu kompāniju producētajos ierakstos, kā arī neskaitāmos latviešu, vāciešu, beļģu, u.c. ārvalstu leiblu un izdevniecību mūzikas ierakstos.

2006.gada martā Valsts Akadēmiskais koris Latvija kopā ar Gustava Mālera kamerorķestri un diriģentu Tenu Kaljusti muzicēja Itālijas pilsētā Ferrārā, atskaņojot Arvo Perta darbus In principio un Cecilia, vergine romana.

2005.gada jūnijā koris viesojās Singapūras Mākslas festivālā, kur piedalījās Igora Stravinska Les Noces izpildījumā, kā arī diriģenta Māra Sirmā vadībā sniedza solo koncertu - atskaņoja a cappella programmu. 2005. gada aprīlī koris koncertēja Tallinā (Igaunija) Estonia koncertzālē, diriģenta Tenu Kaljustes vadībā atskaņojot Lučāno Berio Coro; februārī Rīgas Latviešu biedrības namā piedalījās Veljo Tormisa 75 gadu jubilejas autorkoncertā.'

2004. gada oktobrī, novembrī koris koncertēja četrās Eiropas galvaspilsētās - Parīzē, Berlīnē, Stokholmā, Tallinā, kā arī citās pilsētās, septembrī 7. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros koris organizēja un piedalījās pasaulslavenā komponista Sera Džona Tavenera autorkoncertā. 2004. gada maijā Singapūrā kopā ar Singapūras Simfonisko orķestri un diriģentu Lanu Šui koris Latvija piedalījās grandiozā Gustava Mālera 8. simfonijas pirmatskaņojumā Dienvidaustrumāzijā. 2004. gada 1. maijā Īrijā Valsts Akadēmiskais koris Latvija kā Latvijas valsts reprezentācijas koris piedalījās Eiropas Savienības paplašināšanās svinībās un uzstājās ar vairākām koncertprogrammām par godu jauno dalībvalstu uzņemšanai Eiropas Savienībā rīkotajā kultūras programmā Day of welcomes.

2003. gada septembrī 6. Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla ietvaros koris organizēja un piedalījās pasaulslavenā igauņu komponista Arvo Perta autorkoncertā Rīgas Domā.

No 2000. līdz 2007. gadam Vācijā, Austrijā - piedalīšanās XII, XIII, XIV, XV, XVI, XVII, XVIII, XIX International Bodensee Festival.

Diskogrāfija

• "No Baltijas krasta" (2008)
• "Ēriks Ešenvalds "Passion and Resurrection", Rihards Dubra "Te Deum""(2006)
• "Parfīms" (2006)
• "Latvijas simfoniskā mūzika. XXI gadsimts" (2005)
• "Valsts kora LATVIJA koncerts Sv.Vita bazilikā Ellwangen" (2003)
• "Mūzika Augš-Švābijas klosteros – bijusī benediktīņu abatija Zwiefalten" (2003)
• "Garīgā mūzika" (2002)
• "Valsts Akadēmiskajam korim LATVIJA - 60" (2002)
• "Starp divām mūžībām..." (2001)
• "Dievs, Tava zeme deg!" (2000)
• "Valsts Akadēmiskais koris LATVIJA un ērģelnieks Atis Stepiņš Rīgas Domā" (1998)

Ārējās saites

• Oficiālā vietne