Pāriet uz saturu

Mariss Jansons

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par diriģentu. Par citām jēdziena Jansons nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Mariss Jansons
Mariss Jansons 2015. gadā
Mariss Jansons 2015. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1943. gada 14. janvārī
Rīga, Ostlandes rehskomisariāta Latvijas ģenerālapgabals (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 2019. gada 30. novembrī (76 gadi)
Sanktpēterburga, Karogs: Krievija Krievija
Pilsonība Latvija, Krievija
Tautība latvietis
Nodarbošanās diriģents
Darbības gadi 1973—2019
Vecāki Arvīds Jansons, Iraīda Jansone
Augstskola Ļeņingradas konservatorija

Mariss Ivars Georgs Jansons (dzimis 1943. gada 14. janvārī Rīgā, miris 2019. gada 30. novembrī[1] vai 1. decembrī[2][3] Pēterburgā) bija latviešu diriģents. Bavārijas radio simfoniskā orķestra galvenais diriģents (2003—2019), Amsterdamas karaliskā Concertgebouw orķestra virsdiriģents (2004—2015) un vairāku citu orķestru virsdiriģents.[4]

Dzīvesgājums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1943. gada 14. janvārī Rīgā Otrā pasaules kara laikā diriģenta Arvīda Jansona un dziedātājas Iraīdas Jansones, dzimušas Blumenfeldes, ģimenē. Viņa ebreju izcelsmes vectēvs un mātes brālis gāja bojā Rīgas geto. Jansoniem ļoti palīdzēja Latvijas Nacionālās operas solists Mariss Vētra, tādēļ jaundzimušo bērnu vecāki nosauca viņa vārdā.[5]

Mācījās Rīgas 49. vidusskolā. 1952. gadā viņa tēvu Arvīdu Jansonu uzaicināja strādāt par virsdiriģenta Jevgeņija Mravinska asistentu Ļeņingradas filharmonijā. 1956. gadā ģimene pārcēlās pie tēva uz Ļeņingradu, kur tēvs bija Ļeņingradas filharmonijas otrais diriģents. Mariss mācījās speciālajā Ļeņingradas Valsts konservatorijas mūzikas skolā, turpināja apgūt vijoļspēli, klavierspēli un diriģēšanu Ļeņingradas konservatorijā pie Nikolaja Rabinoviča, papildinājās pie Hansa Svarovska Vīnes Mūzikas augstskolā (1969) un pie Herberta fon Karajana Zalcburgā.

Kopš 1973. gada vadīja daudzus simfoniskos orķestrus Eiropā un ASV. Kā Oslo filharmonijas orķestra virsdiriģents Jansons neatlaida nevienu mūziķi, apsolot savai komandai “aiziet pensijā kopā”. Turklāt viņš panāca no valdības mūziķu algas pieaugumu, piesaistot šai problēmai sabiedrību. Viņa vadībā orķestris pat izsludināja mēneša streiku, kuru atbalstīja Norvēģijas prese un sabiedrība. Un valdība nolēma paaugstināt mūziķu algas[6]. Ar šo orķestri Jansons uzstājās Kārnegija hallē, Zalcburgas festivālā, Tokijā un citās vietās, kā arī veica vairākus Krievijas un Eiropas komponistu darbu ierakstus, ieskaitot visas Čaikovska simfonijas, Dvoržāka, Sibeliusa un citu autoru orķestra darbus.

Operas La Bohème diriģēšanas laikā Oslo viņš pārcieta smagu sirdlēkmi (1996).[7] 2006., 2012. un 2016. gadā Jansons vadīja Vīnes filharmonijas Jaunā Gada koncertus.

2007. gadā Marisa Jansona vadībā notika L.van Bēthovena Devītās simfonijas atskaņojums, kurā piedalījās Bavārijas Radio Simfoniskais orķestris un kuru kopā ar 7000 citu klausītāju Pāvesta audienču zālē Vatikānā noklausījās Romas pāvests Benedikts XVI[8].

Mariss Jansons 2005. gadā saņēma Grammy balvu kategorijā “Labākā orķestra uzstāšanās” par Dmitrija Šostakoviča 13. simfonijas ierakstu Bavārijas Radio simfoniskā orķestra un kora izpildījumā[9].

Maestro Jansona pēdējais koncerts Latvijā notika 2018. gada 13. maijā[10].

Miris naktī no 2019. gada 30. novembra uz 1. decembri no sirds mazspējas savā mājā Sanktpēterburgā.[11] No iedzimtas sirds slimības mira arī Marisa Jansona tēvs, diriģents Arvīds Jansons (1914—1984)[9].

Vadītie orķestri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Fragments no dokumentālās filmas Imperfect Harmony par Marisa Jansona un komponista Luī Andrisena sadarbību pirms skaņdarba pirmatskaņojuma.
  • Ļeņingradas filharmonijas diriģenta asistents (1973-1979),
  • Oslo filharmonijas orķestra virsdiriģents (1979-2000),
  • Londonas filharmoniskā orķestra viesdiriģents (1992),
  • Pitsburgas simfoniskā orķestra virsdiriģents (1997-2004),
  • Bavārijas radio simfoniskā orķestra galvenais diriģents (no 2003),
  • Amsterdamas karaliskā Concertgebouw orķestra virsdiriģents (2004-2015; no 2015. gada - diriģents emeritus).

Apbalvojumi un pagodinājumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 1979 — Krievijas PFSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks
  • 1986 — Krievijas PFSR Tautas skatuves mākslinieks
  • 1999 — Londonas Karaliskās mūzikas biedrības loceklis
  • 2000 — Norvēģijas Karaliskais Nopelnu krusts
  • 2001 — Vīnes “Gesellschaft der Musikfreunde” goda loceklis
  • 2006 — Triju Zvaigžņu ordenis (II šķira)
  • 2006 — "Gada mākslinieka" balva (MIDEM's Artist of the Year Award)
  • 2006 — Grammy balva kategorijā "Labākais orķestra sniegums" (Grammy Award for Best Orchestral Performance) kopā ar Sergeju Aleksaškinu un Bavārijas radio simfonisko orķestri un kori (par Šostakoviča 13. simfonijas izpildījumu).
  • 2007 — Bavārijas Nopelnu ordenis
  • 2008 — Austrijas Goda krusts par nopelniem zinātnē un mākslā (Österreichisches Ehrenkreuz für Wissenschaft u. Kunst)
  • 2010 — Bavārijas Maksimiliāna ordenis par nopelniem zinātnē un mākslā (Der Bayerische Maximiliansorden für Wissenschaft und Kunst)
  • 2013 — Bavārijas radio Zelta Nopelnu medaļa (Bavarian Broadcasting’s Golden Medal of Merit) Marisa Jansona 70. gadadienas sakarā
  • 2013 — Ernsta fon Sīmensa Mūzikas balva (Ernst von Siemens Musikpreis). Balvas iedibinātājs Bavārijas Tēlotājmākslas akadēmija (Bayerische Akademie der Schönen Künste) kopā ar Ernsta fon Sīmensa Mūzikas fondu (Ernst von Siemens Musikstiftung). Mariss Jansons saņemto balvu 250 000 eiro apmērā ziedojis Minhenes koncertzāles celtniecībai un attīstībai.
  • 2013 — Vācijas Federatīvās Republikas Lielais Nopelnu krusts ar zvaigzni (Großes Verdienstkreuz mit Stern des Verdienstordens der Bundesrepublik Deutschland (Großoffizier))
  • 2013 — Nīderlandes Lauvas ordeņa (De Orde van de Nederlandse Leeuw) bruņinieks
  • 2015 — Francijas augstākais kultūras apbalvojums Ordenis mākslā un literatūrā augstākajā pakāpē (Commandeur de l'Ordre des Arts et des Lettres)
  • 2015 — Amsterdamas pilsētas Sudraba goda medaļa
  • 2017 — Lielbritānijas Karaliskās filharmonijas zelta medaļa

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Miris diriģents Mariss Jansons». Diena.
  2. ↑ «Mūžībā aizgājis pasaulslavenais diriģents Mariss Jansons». la.lv. 2019-12-01.
  3. ↑ «Mariss Jansons: 'Outstanding' conductor mourned» (angļu). bbc.com. 2019-12-02.
  4. ↑ «Mariss Jansons obituary». The Guardian.
  5. ↑ Valentīna Freimane. «Cilvēki. Likteņi. Arvīds un Iraīda Jansoni». Ebreju Kultūra, 2016-09-18. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-03. Skatīts: 2019-12-02. (krieviski)
  6. ↑ Pētersone, Olga (1995-10-11). "MŪSU CILVĒKS NORVĒĢIJĀ IZRAISĪJA REVOLŪCIJU". Rīgas Balss: 8.
  7. ↑ «Straight from the heart». The Guardian. (angliski)
  8. ↑ «Mariss Jansons». Latvijas Nacionālā opera. Skatīts: 2019-12-02.
  9. ↑ 9,0 9,1 «Mūžībā aizgājis pasaulslavenais diriģents Mariss Jansons». LA.LV. 2019-12-01. Skatīts: 2019-12-02.
  10. ↑ «Viņš vienmēr kalpojis mūzikai. Miris diriģents Mariss Jansons». www.diena.lv. Skatīts: 2019-12-02.
  11. ↑ Mūžībā devies diriģents Mariss Jansons lsm.lv 2019. gada 1. decembrī

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mariss Jansons
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Mariss_Jansons&oldid=4165966"