Johanness Brāmss

Johanness Brāmss Johannes Brahms Personīgā informācija Dzimis 1833. gada 7. maijā Hamburga (Vācija) Miris 1897. gada 3. aprīlī (63 gadi) Vīne, Austroungārija (Austrija) Dzīves vieta Hamburga, Vīne

Profesionālā informācija

Johanness Brāmss (vācu: Johannes Brahms, dzimis 1833. gada 7. maijā, miris 1897. gada 3. aprīlī) bija vācu romantisma laika komponists.

Brāmss pieskaitāms pie pasaules nozīmīgākajiem simfoniķiem, kaut sarakstījis tikai 4 simfonijas. Savas daiļrades dziļuma un filozofiskās nozīmes ziņā pielīdzināms Baham un Bēthovenam. Brāmss ir vācu filozofijas pārstāvis mūzikā, neprogrammātiskās mūzikas pārstāvis. Iztikas līdzekļu meklējumos koncertējis kā pianists un koncertmeistars, sadarbojies ar ungāru vijolnieku Edī Remenjī (ungāru mūzikas ietekme šīs sadarbības rezultātā). Šī sadarbība ilga periodā, kamēr Brāmsa mūziku dzimtenē neatzina. Atgriezies Vācijā, nodevās diriģenta darbam, iestudējot arī Bēthovena simfonijas.

Novatorismi

• Pirmais rekviēms vācu valodā
• Izveido 2 žanrus klaviermūzikā — intermeco un kapričio
  • Intermezzo ir pārsvarā ar jūtu pasaules atainojumu;
  • Kapričio parādās arī sadzīves elementi

Atgriežas koncertžanrā pie dubultekspozīcijas

Tematika

• Jūtu pasaule
• Sadzīve — vācu un ungāru tautu
• Nedaudz daba
• Humānisms, arī filosofiski
• Garīga satura atziņas

Mūzikas valoda

• Melodija vāciskā mentalitāte un ungāriskais. Tipiski romantiskās, dziesmveida tēmas. Bēthoveniskās signāltēmas. Lieto baroka laikmeta mūzikas valodas semantiku (zīmju, simbolu valodu);
• Harmonija Lista robežās (mažorminorsistēma), jauninājumu nav. Ungāriskajā sfērā tāpat kā Lists veido Vervunkoša stila harmoniju

Žanri

Simfoniskā mūzika

• 4 simfonijas
• Vijoļkoncerts Re
• 2 klavierkoncerti
• Dubultkoncerts vijolei un čellam

Instrumentālā kamermūzika

• Klaviermūzika

Intermeco un kapričio

Pazīstamākie : intermeco Mib, Sib, La, mib, la; Kapričio si, re, fa#

• 2 rapsodijas (turpina Lista aizsākto, bet necitē tautas mūziku) tautiskums jūtams intonācijās. Rapsodijas ir daudz apjomīgākas un viengabalainākas, tuvas sonātēm
• 3 klaviersonātes līdzvērtīgas simfonijas žanram (paralēles ar Bēthovenu).
• “Variācijas un fūga pa Hendeļa tēmu”
• ”Variācijas-studijas par Paganīni tēmu” (la min kaprise)
• ”Ungāru dejas” klavierēm četrrocīgi.

Kameransambļi

Līdzvērtīgi Brāmsa simfoniskajiem opusiem, dziļi pēc satura. Dažkārt īpatnēji salikumi, piem., klavieru trio — klavieres, vijole, mežrags.

Vokāli simfoniskā mūzika

• Vācu rekviēms

Vokālā mūzika

• Solodziesmas (~ 200)

Parāda gan vācisko, gan ungārisko. Raksta visā dzīves garumā. Vāciskā gaisotnē populārākās:

• ”Šūpļa dziesma”
• ”Veltīgā serenāde”
• ”Vientulība laukā”

Ungāriskās:

• Cikls ”Čigānu dziesmas” (8)
• Spilgtākā ”Čardašs”

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Johanness Brāmss.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
• Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)