Tenu Kaljuste
| ||||||||||||||||||||
Tenu Kaljuste (dzimis Tallinā 1953. gada 28. augustā) ir igauņu kordiriģents un orķestra diriģents.
Jaunības gadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tenu Kaljuste dzimis Tallinā diriģenta Heino Kaljustes (1925-1989) un radio žurnālistes Lias Kaljustes ģimenē. 1971. gadā absolvējis Tallinas Mūzikas skolu. Līdz 1976. gadam studējis Tallinas Valsts konservatorijā (šodien Igaunijas Mūzikas akadēmija) kora un orķestra nodaļā. No 1976. līdz 1978. gadam Tenu Kaljuste paaugstināja savu kvalifikāciju Ļeņingradas konservatorijā.
Diriģents[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kopš 1971. gada Kaljuste diriģēja viņa tēva 1966. gadā dibināto kamerkori Ellerhein, 1974. gadā kļūstot par tā vadītāju. No 1978. līdz 1980. gadam viņš bija pasniedzējs Tallinas Valsts konservatorijas kordiriģēšanas nodaļā, no 1978. līdz 1985. gadam — diriģents Igaunijas Nacionālajā operā.
1980. gadā viņš parakstīja "Vēstuli 40" par Igaunijas kultūras saglabāšanu.[1]
1981. gadā koris Ellerhein tika pārdēvēts par Igaunijas PSR Valsts filharmonijas Kamerkori (vēlāk Igaunijas Filharmonijas Kamerkoris). Kopš tā laika Tenu Kaljuste strādāja tikai kā diriģents. Līdz 2001. gadam viņš bija Igaunijas Filharmonijas Kamerkora galvenais diriģents. Korim un diriģentam veltīts Arvo Perta monumentālais skaņdarbs "Grēku nožēlas kanons" (Kanon Pokajanen)[2], kas pirmo reizi izpildīts 1998. gadā.
Viņa repertuārā lielu daļu aizņem Igaunijas komponistu mūzika.
Kopš 2001. gada Tenu Kaljuste ir brīvmākslinieks.[3]
Starptautiskā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No 1994. līdz 2000. gadam viņš bija Zviedrijas Radio kora galvenais diriģents, no 1998. līdz 2000. gadam Nīderlandes kamerkora galvenais diriģents.[3] 2004. gadā viņš saņēma Igaunijas valsts fonda "Kultuurkapital" pirmo balvu. Kopš 2004. gada Kaljuste ir ikgadējo Igaunijas mākslas festivālu Nargen vadītājs. Grammy balvas laureāts par Arvo Perta skaņdarba "Raudošais Ādams" (Aadama itk) izpildījumu.[4]
Sadarbojies ar Knūtu Nīstetu, Kšištofu Penderecki, Alfrēdu Šnitki, Einojuhani Rautavāru, Svenu Dāvidu Sandstremu un citiem. Uzstājies arī Rīgā.[5]
Atzinība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1980. gadā kamerkoris Ellerhein Tenu Kaljustes vadībā ieguva pirmo balvu Bēlas Bartoka vārdā nosauktajā koru konkursā Ungārijā.
Kaljustes veikums pasaulē ir atzinīgi novērtēts, tas vairākkārt nominēts Grammy balvai.[6] Tenu Kaljuste ieguvis tādas balvas kā Diapason dOr de lAnnee 2000, Kannu klasiskās mūzikas balvu, Edisona balvu, Japānas ABC Mūzikas fonda balvu, starptautisko Roberta Edlera kormūzikas balvu un 2004. gada Igaunijas Kultūras fonda balvu.
Izraudzīts par Zviedrijas Karaliskās Mūzikas akadēmijas locekli.[3]
Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No 1980. gada bija precējies ar aktrisi Illi Kallasti, laulība tikusi šķirta.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Тыну Кальюсте: о русском заботимся в России, в Эстонии — об эстонском
- ↑ «» Arvo Perts». www.gudrinieks.lv (en-US). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-04-02. Skatīts: 2018-10-17.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «Tenu Kaljuste | LNSO». lnso.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-08-17. Skatīts: 2018-10-17.
- ↑ «Дирижер Тыну Кальюсте удостоен премии "Грэмми"» (ru-ru). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-08-24. Skatīts: 2017-08-24.
- ↑ DELFI. «Rīgā viesosies pasaulslavenais igauņu diriģents Tenu Kaljuste». DELFI (latviešu), 2002-12-13. Skatīts: 2018-10-17.
- ↑ «Tenu Kaljuste: Ar «Grammy» pacelies slavas liftā, bet tas nenozīmē kvalitātes celšanos» (latviešu). Skatīts: 2018-10-17.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tenu Kaljuste.- Official website
- Tõnu Kaljuste salvestiste loend leheküljel tonukaljuste.com
- "Tõnu Kaljuste: Kogu elu on slaalomisõit Laupäevaleht LP, 23. veebruar 2013
- "Tõnu Kaljuste, paadimehest festivalikorraldaja" Postimees, 2. august 2008
- "Tõnu Kaljuste: „Aeg ja koht on selleks õiged”"[novecojusi saite] Sirp, 20. august 2009
|