Latviešu Demokrātiskā partija

Vikipēdijas lapa

Latviešu Demokrātiskā partija bija 1905. gada revolūcijas laikā dibināta latviešu politiskā partija, ko izveidoja Arveds Bergs, Augusts Deglavs, Gustavs Zemgals un vairāki citi sabiedriskie darbinieki.

Pēc Februāra revolūcijas 1917. gada 16. aprīlī Rīgā un Pēterpilī to atjaunoja kā Latviešu Demokrātu partiju. Partijas izpildkomitejā bija 35 locekļi, priekšgalā bija rakstnieks Augusts Deglavs, Pēterpils nodaļas priekšnieks bija Jānis Alfrēds Kukurs. Līdzdarbojās Jānis Goldmanis un Pēteris Zālīte.

Partija darbojās Demokrātiskajā blokā un Latvijas Tautas padomē, kur tās pārstāvji bija Erasts Bite, Dāvids Golts, Jānis Bergsons, Miķelis Bružis un Augusts Raņķis.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ā.Šilde. Latvijas vēsture 1914-1940. Valsts tapšana un suverēnā valsts. Daugava, 1976. — 153. lpp.