Arveds Bergs

Arveds Bergs
	Latvijas Iekšlietu ministrs
	Amatā; 1919. gada 9. decembris — 1921. gada 18. jūnijs
Premjerministrs	Kārlis Ulmanis
Priekštecis	Alfrēds Birznieks
Pēctecis	Alberts Kviesis
Dzimšanas dati	1875. gada 13. septembrī; Rīga (tagad Latvija)
Miršanas dati	1941. gada 19. decembrī (66 gadu vecumā); Čkalova, Krievijas PFSR (tagad Krievija)
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Bezpartejiskais Nacionālais centrs (vēlāk Latviešu nacionālā apvienība)
Tēvs	Kristaps Bergs
Profesija	advokāts
Augstskola	Tērbatas Universitāte

Kārlis Kristaps Arveds Bergs^[1] (1875—1941) bija latviešu jurists un sabiedriskais darbinieks.

Dzīvesgājums

Dzimis 1875. gada 13. septembrī Rīgā latviešu uzņēmēja Kristapa Berga ģimenē. Mācījās Rīgas pilsētas ģimnāzijā (1888-1892). Pēc tieslietu studijām Tērbatas Universitātē (1892-1896) strādāja par zvērinātu advokātu. Vadīja laikrakstu "Baltijas Vēstnesis", darbojās Rīgas Latviešu biedrībā (kā tās priekšnieka vietnieks. Studiju laikā uzņemts latviešu studentu korporācijā Lettonia.

1905. gada revolūcijas laikā A. Bergs nodibināja Latviešu Demokrātisko partiju. 1907. gadā viņu izraidīja no Baltijas provincēm. Pēc atgriešanās Rīgā darbojās Rīgas literārajā klubā un izglītības biedrībā. Bijis Rīgas Liberālā kluba biedrs un Rīgas Izglītības biedrības priekšnieka biedrs, kā arī pastāvīgs šķīrējtiesnesis no Latvijas puses Latvijas–Zviedrijas, Latvijas–Igaunijas– Somijas–Polijas un no Igaunijas puses Igaunijas–Zviedrijas šķīrējtiesā.^[2]

Pirmā pasaules kara laikā A. Bergs bija Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas vadītājs, Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas loceklis, izdeva avīzi "Baltija", pēc Februāra revolūcijas piedalījās Latviešu pagaidu nacionālās padomes dibināšanā (1917).

Brīvības cīņu laikā bija Latvijas Pagaidu valdības un pirmās vēlētās Ulmaņa valdības iekšlietu ministrs (1919-1921). 1921. gadā A. Bergs izveidoja un vadīja Bezpartejisko Nacionālo centru (vēlāk Latviešu nacionālā apvienība), bija Satversmes sapulces, kā arī 1., 2. un 3. Saeimas deputāts. 1928.–31. g. Rīgas pilsētas domes loceklis no Nacionālās apvienības saraksta.^[2]

Arveds Bergs bija laikraksta "Latvis" galvenais redaktors līdz 1934. gada vidum, kad to slēdza Ulmaņa režīms sakarā ar Berga pausto K. Ulmaņa varas kritiku.

Apcietināšana un nogalināšana

Pēc Latvijas okupācijas viņu 1941. gada 3. februārī apcietināja NKVD un pratināja līdz 1941. gada jūnijam. Pēc Vācijas uzbrukuma PSRS A. Bergu deportēja uz PSRS, pratināšanu turpināja Čkalovas cietumā līdz 1941. gada 4. septembrim. 29. septembrī Čkalovas apgabaltiesas kolēģija viņu notiesāja pēc Krievijas PFSR Kriminālkodeksa 56-4., 10., 13. panta, cita starpā apsūdzēts palīdzības sniegšanā starptautiskajai buržuāzijai, aģitācijā un dienestā cara slepenpolicijā, piespriežot nāvessodu nošaujot.

7. oktobrī A. Bergs iesniedza kasācijas sūdzību Krievijas PFSR Augstākajai tiesai, atgādinot 1920. gada 11. augusta Latvijas-Krievijas miera līguma pantus, uz kuru pamata^{[nepieciešama atsauce]}: …iekšlietu ministra kvalitātē man bija jāvadās no Latvijas – un tikai Latvijas – likumiem un rīkojumiem, jāpilda šīs varas rīkojumi. Tādēļ man bija ne tikai tiesības, bet kā ministram man pat bija pienākums vest cīņu ar komunistisko partiju un aizstāvēt sociālo iekārtu Latvijā. Es esmu atbildīgs tikai Latvijas likumu priekšā. Mana saukšana pie atbildības KPFSR instancēs ir minētā miera līguma pārkāpums.^[3]

Nāves spriedumu izpildīja 1941. gada 19. decembrī.^[4]

Ģimene

1901. g. Arveds Bergs apprecēja ar Irmu Balodi, taču viņa tā paša gada oktobrī mira. Otrreiz precējies 1905. gadā ar Martu Balodi (mirusi 1928. g. 9. janvārī). Abas sievas bija Bolderājas kokrūpnieka Andreja Baloža meitas. A. Berga bērni bija: dēls Janis Bergs (zvērināta advokāta palīgs, 1940–1956 apcietinājumā un padomju izsūtījumā), meitas Ilga (1906.–?, pēc kāzām Ilga Ezīte), Gundega (1910.–1981., juriste), Ligita (1916.–?, pēc kāzām Ligita Igale).^[2]^[5]

Apbalvojumi

Triju Zvaigžņu ordenis, 3. šķira
Aizsargu Nopelnu krusts
Polijas Polonia Restituta ordenis, 1. šķira^[2]

Literatūra

Uldis Lasmanis. Arveds Bergs. Sabiedriski politiska biogrāfija 4 daļās. Rīga: 1997.

Atsauces

↑ «Ieraksts Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības Lielbritānijā pasu reģistrācijas žurnālā par pases Nr.191 izsniegšanu Arvedam Bergam (Londonā, 1919. gada 2. jūnijā)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 9. martā. Skatīts: 2012. gada 19. augustā.
1 2 3 4 «Arveds Bergs». timenote.info (latviešu). Skatīts: 2026-05-08.
↑ Cīnītājs pret “sarkano katlu”. Arveda Berga nāves 75. gadadienu pieminot Arhivēts 2017. gada 18. janvārī, Wayback Machine vietnē. Uldis Lasmanis, 2016. gada 19. decembrī
↑ Uzraudzības lietā rakstīts: Spriedums attiecībā pret notiesāto Bergs Arvedu Kristapa d. izpildīts 19. XII 1941. gadā. Pilsēta Čkalova, 22.XII, 1941. g. 1. specdaļas priekšnieks, Valsts drošības leitnants Glotovs.
↑ «Jānis Bergs». timenote.info (latviešu). Skatīts: 2026-05-08.

Ārējās saites

Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis

[1] «Ieraksts Latvijas diplomātiskās pārstāvniecības Lielbritānijā pasu reģistrācijas žurnālā par pases Nr.191 izsniegšanu Arvedam Bergam (Londonā, 1919. gada 2. jūnijā)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 9. martā. Skatīts: 2012. gada 19. augustā.

[:0-2] 1 2 3 4 «Arveds Bergs». timenote.info (latviešu). Skatīts: 2026-05-08.

[3] Cīnītājs pret “sarkano katlu”. Arveda Berga nāves 75. gadadienu pieminot Arhivēts 2017. gada 18. janvārī, Wayback Machine vietnē. Uldis Lasmanis, 2016. gada 19. decembrī

[4] Uzraudzības lietā rakstīts: Spriedums attiecībā pret notiesāto Bergs Arvedu Kristapa d. izpildīts 19. XII 1941. gadā. Pilsēta Čkalova, 22.XII, 1941. g. 1. specdaļas priekšnieks, Valsts drošības leitnants Glotovs.

[5] «Jānis Bergs». timenote.info (latviešu). Skatīts: 2026-05-08.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]